Latvijai nevajadzētu cerēt, ka pēc "Brexit" nesaruks Eiropas Savienības (ES) budžets un turpināsim saņemt tādu pat Eiropas fondu naudas pieplūdumu kā līdz šim, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Politiķis skaidroja, ka Latvijas mērķim būtu jābūt kļūt par naudas iemaksātāju ES budžetā, vienlaikus atbrīvojoties no mentalitātes, ka valstij kaut kas pienākas tāpat vien. Deputāts vērsa uzmanību, ka tie, kas vēlas vairāk naudas budžetā, ir EP un saņēmējvalstis, bet tās ir tikai cerības, tāpēc jāapzinās, ka pēc 2020.gada līdzekļu būs mazāk un Latvijai ir laiks apdomāt, vai tā nauda, kas valstij ir bijusi pieejama, ir izmantota racionāli, vai drīzāk izsaimniekota.
"Es uzskatu, ka tā nav labi izmantota. Gadiem ilgi notikusi plēšanās par maziem projektiem un valstī nav izbūvēti kārtīgi ceļi, kā tas ir izdarīts, piemēram, Polijā. Ja "Rail Baltica" nevarēs uzsākt tagad, projekts ies mums secen. Diemžēl rodas dziļš un spēcīgs iespaids, ka kaimiņvalstīs ir daļēji tas pats - iepirkumi tiek daļēji izsaimniekoti," pieļāva Kariņš.
ES daudzgadu budžeta kontekstā maksājošās dalībvalstis un to politiķi argumentē, ka ES dalībvalstu nauda netiek lietderīgi izmantota, proti, tiek izsaimniekota dažādos kohēzijas projektos, norādīja eiroparlamentārietis. Šī iemesla dēļ pastāv vēlme samazināt kohēzijas naudu un atvēlēt to vairāk zinātnei un attīstībai. Eiropa un pasaule virzās uz to, ka vienīgais veids, kā reāli var pelnīt naudu un konkurēt ar Ķīnu, ir ar prātu, teica eiroparlamentārietis.
Tomēr no šīs naudas vairāk nekā 90% paliek Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā un citās bagātajās valstīs, bet tikai 3% no šiem fondiem nonāk Austrumeiropā, skaidroja EP deputāts. Pēc viņa domām, Latvija var nespēt šo naudu iegūt nesakārtotās izglītības un zinātnes sistēmas dēļ, savukārt Rietumos visa zinātne un infrastruktūra ir sakoncentrēta.
"Mūsu zinātnieki kā indivīdi piedalās projektos ārvalstīs, kamēr mēs nespējam šo naudu piesaistīt šeit, jo visi plēšas viens ar otru. Lai mēs varētu gūt lielākas priekšrocības un panākt, ka nākotnes Eiropas fondi turpina nākt uz Latviju, ir jāsamazina milzīgais institūtu skaits līdz desmit vai pieci, kas būtu spējīgi piedalīties un uzvarēt Eiropas konkurencē par šo naudu. Ir jāsaprot, ka neapvienot augstākās izglītības iestādes ir tas pats, kas parakstīt mums nāves spriedumu," pārliecību pauda Kariņš.