Mežaparka estrādē termiņi nedeg, bet ir saspringti

© F64

Līdz Mežaparka Lielās estrādes pirmās kārtas rekonstrukcijas beigām palikuši divi mēneši. Būvdarbi rit noteiktajos termiņos, taču neapsteidz tos, kā tas bija rudenī. Atlikuši vēl 12% nepaveiktā – galvenokārt apkārtnes labiekārtošanā, un projektā iesaistītie atzīst, ka būtu labi, ja varētu objektu nodot augustā, nevis jūnijā.

Mežaparka estrādes pirmās rekonstrukcijas kārtas kopējās izmaksas ir tuvu 27 miljoniem eiro, un šī summa ir apgūta par 84%. Savukārt darbi paveikti teju 88%, teica Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Ja rudenī grafiku apsteidza gandrīz par diviem mēnešiem, tad šobrīd šis handikaps ir izsīcis, tomēr vēl turas «rāmjos». Labi, ka rudenī, kad notikusi pēdējā publiskā apskate, bijis šis laika «ietaupījums», pretējā gadījumā būtu grūti iedzīt iekavēto. Jāņem vērā, ka šis ir liels un sarežģīts objekts, kas jāpabeidz salīdzinoši īsos termiņos, atzina pilnsabiedrības LNK, RERE projekta direktors Valdis Koks, uzsverot, ka neesot pamata uztraukumam, ka tas varētu netikt pabeigts noteiktajā datumā, proti, 18. jūnijā.

Skatītāju zonas slēgto daļu šobrīd jau nosedz koka pergola, ir izbūvētas kāpnes, iekārtotas tualetes, kā arī tirdzniecības un ēdināšanas bloks (tas tiks nodots ap 100 uzkodu tirgotāju un amatnieku ziņā, bet lielie ēdinātāji atradīsies ārpus pergolas). Šajā daļā vēl palikuši apdares un inženiertehniskie darbi, par paveikto pastāstīja V. Koks. Starp citu, metu konkursā pirms desmit gadiem nebija paredzētas slīpās uzejas kāpnes, tās bija plānotas no iekšpuses. Jaunais risinājums esot labāks, jo nerada stadiona izjūtu, kā arī nesamazina skatītāju zonas ietilpību.

Savukārt laukā vēl jāveic labiekārtošana, vietumis vajadzīga asfaltēšana, bruģēšana, jāuzklāj ruļļu zālieni. Tieši šobrīd gatavo zemi, lai to varētu izdarīt, kā arī uzstādītu solus. No deviņām plānotajām krēslu «fūrēm» pirmās jau esot atnākušas. Šeit būs vietas 30 500 skatītājiem, bet, ja solus izņem, tad te varēs sarūmēties apmēram 70 000 cilvēku, atgādināja O. Burovs.

Projekta direktors norādīja, ka strādājuši arī ziemā, proti, tika iekārtotas lielas teltis un izmantots prāvs daudzums sildošo paklāju, kas atvesti pat no kaimiņvalstīm, lai varētu atkausēt sasalušo zemi. «No citām būvēm šī atšķiras ar to, ka ir tipisks vides objekts - viss ir laukā, te nav apsildāmu telpu. Līdz ar to tas sarežģī darbu celtniekiem, un desmit mēneši, kopš te notiek būvniecība, ir bijuši ļoti saspringti. Ja varētu mainīt termiņus, tad labākais būtu to nodot augustā vai pat septembrī, jo tad nebūtu tāda stresa,» sacīja V. Koks.

O. Burovs akcentēja, ka papildu finansējums «praktiski» nebūs vajadzīgs - pat mazāk nekā 200 000 eiro. Katrā ziņā pilnīgi precīzi nosaukt izmaksas varēs tad, kad pabeigs projektu. Pašlaik paralēli šiem darbiem notiekot arī otrās kārtas plānošana. Par izmaksām gan esot pāragri runāt, jo projektam pilnībā punkts nav pielikts. Paredzēts, ka tāmi pašvaldība saņems mēneša laikā, jo līdz maija vidum obligāti jāizsludina iepirkums, lai noskaidrotu otrās kārtas (to sāks ap 20. augustu) būvdarbu veicējus.



Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais