SOCTĪKLOS: Likteņdārza likums neprasīs ne centa no valsts naudas

© Alise Šulca, F64 Photo Agency

Kā iepriekš vēstīts, lai ''nodrošinātu stabilu un pēctecīgu Likteņdārza attīstīšanu'', sagatavots likumprojekts ''Likteņdārza likums''. Tas radījis domstarpības sabiedrībā - vai tagad iedzīvotājiem būs visiem kā viens jāmaksā par Likteņdārza veidošanu?

Skaļi sociālajos tīklos izskanēja mūziķa Kārļa Kazāka domas, kurš šajā likumā saredz piespiedu maksājumu no tautas. "Sabiedrībai jau ir iespēja izvēlēties šīs vietas tapšanu atbalstīt," norādījis mūziķis.

Savu viedokli un situācijas skaidrojumu portālam nra.lv sniedza "Kokneses fonda" valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa: "Esam pateicīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas ar savu darbu un atbalstu ir iesaistījušies Likteņdārza veidošanā jau desmit gadu garumā.

Likteņdārzs ir veidots par tautas ziedojumiem un arī turpmāk ir paredzēts darboties pēc tādiem pašiem principiem. Jaunajā likumā nav paredzēta Likteņdārza finansēšanu no valsts, bet tikai zemes nodošana valsts īpašumā un īpaša statusa piešķiršana Likteņdārzam, kas aizsargās ziedotāju veiktos ieguldījumus un neļaus šo īpašumu pārdot vai izmantot citiem mērķiem.

Pateicamies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam rūp Likteņdārza projekts
un ceram uz jūsu atsaucību arī turpmākajā dārza izveidē".

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais