Latvijas mežainība ar katru gadu pieaug, taču radikālais vides ekspertu spārns pieprasa arvien jaunus dabas aizsardzības pasākumus, lai pēc tam dažādu projektu ietvaros pētītu un apgūtu Eiropas fondu naudu. Uz šā fona Vislatvijas dabas skaitīšanas projekts izraisa arvien jaunus konfliktus, jo zemju īpašniekiem nav lielas atšķirības, tieši kurā projektā viņu īpašumā uzieta ligzda saimnieciskās darbības blokādei. Un kurš dabas eksperts nopelnījis naudu, pastaigājoties pa viņa īpašumu.
Pašlaik 9% privāto mežu un 18% valsts mežu noteikti būtiski saimnieciskās darbības aprobežojumi. Pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums noteikts vairāk nekā 100 tūkstošos hektāru meža. Kailcirte aizliegta vairāk nekā 211 tūkstošos hektāru. Pastāv vēl arī citi aprobežojumi, un kopumā aptuveni trešā daļa no 3,2 miljoniem hektāru Latvijas mežu tiek saudzēti no saimnieciskās darbības. Šķietami daudz, taču mežsaimniekiem ir aizdomas, ka dabas skaitīšanas projekta slēptais mērķis ir jaunu teritoriju izņemšana no saimnieciskās aprites. Dabas aizsardzības pārvalde to noliedz - mērķis esot tikai biotopu skaitīšana un dabas vērtību apzināšana.
Latvijas Mežu sertifikācijas padomes pārstāvis Māris Liopa atzīst, ka mežsaimniekiem bažas rada vides ekspertu radikālie izteikumi. Jau 2014. gadā Latvijas Dabas fonds Eiropas Komisijai paziņoja, ka no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm 49 jeb 86% atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties. Toreiz arī Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija bija sašutusi par nepamatotu situācijas dramatizēšanu. Taču eksperti savu pieeju nav mainījuši un mežu sertificētāja FSC nacionālajā riska novērtējumā Latvijai (Controlled Wood Risk Assessment) Viesturs Lārmanis norāda, ka vismaz 70% ES aizsargājamo biotopu un 35% dabisko mežu biotopu, proti, kopumā ne mazāk kā 200 000 hektāru, nav apzināti un ir apdraudēti.
Attiecīgi apdraudētu biotopu saskaitīšanai var sekot pārspīlēti aizsardzības pasākumi. Nule pēc dabas skaitītāju vizītes divi meža īpašnieki saņēmuši brīdinājumus par saimnieciskās darbības liegumiem, lai gan bija solīts, ka par tālāko rīcību ar iegūtajiem datiem tiks lemts tikai pēc visu datu apkopošanas. Vienā gadījumā uzieta jūras ērgļu ligzda un noteikts mikroliegums. Sašutumu par to paudusi mežinieku organizācija, aprakstījis Dienas Bizness, skandāls liels. Taču izrādās, mikroliegumu ražošana un dabas skaitīšana ir divas dažādas aktivitātes. Dabas aizsardzības pārvalde apgalvo, ka tās uzdevumā strādājošie eksperti nav izmantojuši projekta ietvaros iegūto informāciju, lai rosinātu jaunu aizsargājamu teritoriju vai mikroliegumu izveidi.
Pārvalde izsūtījusi aptuveni 5000 vēstuļu īpašniekiem, kuru zemēs ir konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, informējot, ka par tiem iespējams saņemt atbalsta maksājumus. Savukārt 2017. gada apsekojumu rezultāti par mežaudzēm vēl tikai tiekot pārbaudīti. Dažādās datu bāzēs atklājušās būtiskas nesakritības ar ekspertu konstatēto dabā. Tagad jānoskaidro, vai eksperti kļūdījušies vai datu bāzēs vecas ziņas.
Kas attiecas uz mikroliegumiem meža zemēs, to izveidi var rosināt jebkurš iedzīvotājs, taču klāt nepieciešams sertificēta dabas eksperta atzinums. Galīgo lēmumu pieņem Valsts meža dienests. Tātad eksperts pastaigā pa mežu, ierauga ligzdu, ierosina aizsargāt, bet vēlāk jau palīdz izstrādāt mikrolieguma individuālās apsaimniekošanas un aizsardzības prasības.
Valsts meža dienests informē, ka meža zemēs mikroliegumi tiek veidoti kopš 2000. gada. Šobrīd Latvijā ir 2387 mikroliegumi 41,7 tūkstošu hektāru platībā. Lielākais skaits mikroliegumu izveidots par godu mednim, melnajam stārķim un mazajam ērglim. Mikroliegumi tiek veidoti ne tikai putniem, bet arī kukaiņiem, īpaši aizsargājamiem biotopiem, augiem un pat sēnēm.
Līdz ar pavasara atnākšanu Latvijas ārēs atkal klīst desmitiem sertificētu dabas ekspertu un no jauna mikrolieguma biruma lauku cilvēkus sargā tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Dabas aizsardzības fonda apsolījums.
