Varētu pārskatīt svētku dienu lietderību

Politiķu vēlme Latvijas simtgadē par svinamo dienu atzīt arī 11. novembri var nozīmēt, ka nākotnē no kalendāra tiks svītrota tajā jau esošā svinamā diena. Tā vedina domāt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā paustais.

Otrdien Nacionālo apvienību pārstāvošās Ineses Laizānes vadītā komisija izskatīja Vienotības deputātu izstrādāto likumprojektu, kas paredz 11. novembri jeb Lāčplēša dienu noteikt par svētku dienu. Ar šādu likumprojektu Vienotība nāca klajā, lai neitralizētu dažu Nacionālās apvienības deputātu vēlmi par oficiāli svinamu padarīt Leģionāru atceres dienu 16. martā. Pamatoti tiek uzskatīts, ka šāds solis starptautiskajā arēnā radītu Latvijai nevēlamu rezonansi.

Lai izvērtētu Vienotības priekšlikumu, komisija bija pieprasījusi tā vērtējumu no vairākām iesaistītajām ministrijām. Likumprojekta iniciatores pārziņā esošā Ārlietu ministrija, kas svētku dienas izmanto, lai starptautiskajiem partneriem skaidrotu Latvijas vēsturi - arī tās sarežģītākās lapaspuses, Vienotības ieceri atbalstīja. Arī Nacionālās apvienības pārziņā esošajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zaļo un zemnieku savienības kūrētajai Aizsardzības ministrijai un pat Finanšu ministrijai iebildumu nebija.

Finanšu ministrijas pārstāve komisijā strādājošajiem deputātiem norādīja, ka, izanalizējot jaunas svētku dienas ietekmi uz tautsaimniecību, konstatēts - dažās nozarēs tas nesīs zaudējumus, bet citām dos iespēju lielākai peļņai. Savukārt nodokļos valsts neiegūtu vien aptuveni 0,1% no iekšzemes kopprodukta jeb 8,6 līdz 9,2 miljonus. Tādēļ ministrija uzskata, ka zaudējumi nav tik lieli, lai tā iebilstu jaunai svētku dienai. Turklāt saskaņā ar Vienotības ieceri šī svētku diena, atšķirībā no, piemēram, 18. novembra, netiks kompensēta, ja iekritīs brīvdienā.

Iebildumi gan ir Vienotības valdes priekšsēdētāja Arvila Ašeradena vadītajai Ekonomikas ministrijai. Tā gan nav kategoriski pret 11. novembra padarīšanu par svētku dienu, bet, ņemot vērā svētku dienu ietekmi uz tautsaimniecību, ministrija aicina izvērtēt jau esošās svētku dienas un apsvērt iespēju kādu no tām no kalendāra svītrot.

Šādam priekšlikumam piekrita arī komisijas vadītājs un viens no likumprojekta virzītājiem, Vienotību pārstāvošais Atis Lejiņš. Viņš pieļāva, ka varētu saīsināt Lieldienu vai Ziemassvētku svinamās dienas. Savukārt I. Laizāne, jautāta, kuru svētku atcelšanu viņa varētu atbalstīt, sāka izvairīties un norādīja, ka tas varētu būt jautājums, kas iekļaujamas nākamās Saeimas darba kārtībā.

Komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atbilstoši priekšvēlēšanu tradīcijām nevēlējās pat apspriest šādu iespēju, jo komisija neko tādu neesot lēmusi. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pēc komisijas sēdes pauda, ka, viņaprāt, kalendārā pašlaik nav tādu svētku, kurus varētu no tā svītrot.

Saskaņā ar likumu Latvijā oficiāli tiek svinētas 14 dienas, kas ir brīvdienas, bet tikai trīs - 4. maijs, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris - tiek kompensētas ar brīvu pirmdienu, ja tās iekrīt nedēļas nogalē. Politiķiem nav plāna 11. novembri pievienot šim sarakstam. Tādēļ šogad Lāčplēša diena nebūs īpaša brīvdiena, jo 11. novembris iekrīt svētdienā.