Darba grupa par "čekas maisiem": Ja publicēs informatoru kartotēkas, jāatklāj arī uzvārdi

© F64

Ja bijušās Valsts drošības komisijas (VDK) zinātniskās izpētes komisija rekomendētu publicēt VDK informatoru kartotēkas, tad būtu publicējami arī tur minēto personu vārdi un uzvārdi, teikts atbildīgās darba grupas ziņojumā.

Darba grupa tika izveidota, lai sīkāk skatītu likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu nodošanu arhīvam, to publiskošanas veicināšanai. Tās priekšlikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedzis darba grupas vadītājs, parlamenta deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Darba grupa norāda, ka katrai publicējamai dokumentu grupai vai atsevišķam dokumentam nepieciešams noteikt, kā un kuri personu fiziskie dati publicējumi saskaņā ar personas datu aizsardzības normām. Tas paredzētu veikt personas pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtējumu.

"Piemēram, ja zinātniskā komisija rekomendē publicēt LPSR VDK informatoru kartotēkas, tad totalitāro režīmu un to noziegumu nosodīšanas un sabiedriskā labuma vārdā publicējami LPSR VDK informatoru kartotēkā minētie personu vārdi un uzvārdi," norādīts darba grupas sagatavotajā dokumentā.

Tas nozīmētu arī attiecīgu grozījumu veikšanu tā dēvētajā "jumta" likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", tajā nosakot jaunu regulējumu par dokumentu publicēšanas kārtību.

Darba grupa arī norāda, ka būtu nepieciešams Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā nosūtīt vēstuli zinātniskās izpētes komisijai ar mudinājumu zinātniskos komentārus publicējamo dokumentu grupām sniegt galaziņojumā par savas darbības rezultātiem. Galaziņojums gaidāms līdz 31.maijam.

Kā ziņots, Saeimas atbildīgā darba grupa rekomendē tā dēvētajā "jumta likumā" parlamentam pašam noteikt dokumentu publiskošanas apjomu. Tagad šajā likumā ierakstīts, ka tas līdz 31.oktobrim jānosaka Ministru kabinetam.

Attiecībā uz darba grupai uzticēto likumprojektu, tā rekomendē arī grozījumu projekta normas iestrādāt jau spēkā esošajā likumā. Minētais likumprojekts paredz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās esošo bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. Iepriekš izskanējis, ka likumprojekts tiek vērtēts kā juridiski pretrunīgs.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais