Mainot noteikumus, centīsies apkarot krāpniecību ar OIK atļaujām
 
©F64

Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām.

Valdība atbalstīja EM izstrādātos grozījumus divos noteikumos - "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".

Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, pēc EM rosinājuma, tiks noteikts, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.

Noteikumi arī paredz, ka turpmāk koģenerācijas elektrostacijām, kuras vēl nav uzsākušas elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktajā termiņā koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodotajai elektriskajai jaudai jābūt vismaz 50% no plānotās.

Ar noteikumu grozījumiem būtiski tiek samazināti termiņi konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, konstatējot nodokļu vai nodevu parādu esamību, šo parādu nomaksa ir jāveic triju mēneša laikā, kā arī jāatjauno koģenerācijas elektrostacijas atbilstība efektivitātes kritērijiem sešu mēnešu laikā līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Lai konstatētu faktisko situāciju par komersantu nodokļu nomaksu, noteikumos paredzēts, ka EM reizi pusgadā pārliecināsies par nodokļu nomaksu un izteiks brīdinājumu, ja parāds būs lielāks par 150 eiro.

Lai padarītu efektīvāku kontroles mehānismu, precizēti nosacījumi attiecībā uz kontroles grupu, kuru veido EM elektrostaciju kontrolei, kā arī saīsināti termiņi, kādos komersants tiek brīdināts par plānoto pārbaudi, noteikti komersanta pienākumi sadarboties ar EM un kontroles grupu, un noteikts, ka kontroles grupa var veikt elektrostaciju pārbaudi bez iepriekšēja brīdinājuma. Tāpat, lai novērstu negodprātīgu komersantu izvairīšanos no elektrostaciju kontroles, noteikts, ja kontroles grupai divas reizes nav nodrošināta iespēja veikt elektrostacijas pārbaudi, EM varēs atcelt lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Tāpat grozījumos noteikts, ka piecu gadu periodā komersantam varēs tikt izteikti trīs brīdinājumi. Ja komersants turpinās neievērot noteikumos ietvertās prasības, komersantam varēs atņemt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.

EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.