Satiksmes ministrija (SM) piedāvājusi veidot drošības fondu, kurā tiek koncentrēta VAS "Latvijas dzelzceļš" peļņa "sliktākiem laikiem", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis atzina, ka ir ticies ar SM un "Latvijas dzelzceļa" pārstāvjiem, un saprot, ka kravu pārorientācija prasa laiku. Tomēr viņš patlaban nepieļauj iespēju atbalstīt uzņēmumu ar valsts līdzekļiem.
Premjers atzina, ka ar SM un "Latvijas dzelzceļu" ir runāts par iekšējiem resursiem un to taupīšanu, par zināmu optimizāciju. Tuvākajā laikā būšot jaunas sarunas.
Kučinskis zināja teikt, ka uzņēmumam ir gana iekšējo resursu, ko atvēlēt infrastruktūrai.
"Nav tā, ka no "Latvijas dzelzceļa" puses nebūtu sapratne un kāds nāktu ar lielu maisu prasīt līdzekļus," sacīja premjers. "Šobrīd "Latvijas dzelzceļš" un SM piedāvā tādu kā drošības fondu, kurā tiek sakoncentrēta esošā peļņa, kas netiek tērēta - gadījumā, ja būs sliktāki laiki," teica Kučinskis.
Kā vēstīts, LTV raidījums "de facto" iepriekš ziņoja, ka valdībā iesniegts SM gatavots dokuments, kas paredz valstij iesaistīties "Latvijas dzelzceļa" finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ja uzņēmums pats netiks galā ar infrastruktūras apsaimniekošanu.
Dzelzceļa nozare pēdējos gados piedzīvo konstantu kravu kritumu. Ja rēķina pārvadātās tonnas uz sliežu kilometru, tad kopš 2012.gada kritums bijis par vairāk nekā 30%. Kravu ir mazāk, un tas nozīmē mazāk naudas sliežu uzturēšanai. Tādēļ nozare jau kādu laiku skubina valsti palīdzēt.
Dokumentā minēts, ka nākamgad iztrūkums varētu būt 6,7 miljoni eiro. Taču tas attiecas tikai uz kravu pārvadājumiem Eiropas Savienībā (ES), kurus dotēt liek ES direktīva. Taču lauvas tiesu kravu pārvadājumos veido tranzīts no Austrumiem.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) mierina - valstij maks būs jāatver, ja kravu būs par kādiem 10 miljoniem tonnu mazāk. Ja dzelzceļa kravas nokrīt uz 30 miljoniem tonnu, tad maksa būtu nepieciešama apmēram 5 miljoni eiro. "Aprēķini mums ir dažādi bijuši, bet [gala dokuments] ir tas, ko mēs pašlaik skaņojam un virzāmies uz valdību," raidījumam teica Augulis.
Savukārt "Latvijas dzelzceļš" pārstāvji uzsvēra, ka pat pie krītoša kravu apjoma pērn strādāts ar peļņu. Arī turpmāk uzņēmums pirms lūgt palīdzību vispirms mēģinās ietaupīt pats.