Līdz ar sausāka laika iestāšanos, svilst visās malās. Pagājušajās brīvdienās 143 kūlas ugunsgrēkos izdeguši 195 hektāri. Dedzināšanas atbalstītājiem der atcerēties, ka ugunsdzēsējiem ir pienākums doties uz katru izsaukumu un uz katru svilstošu pleķi. Tas ne tikai maksā naudu, bet arī aizņem laiku un tehniku, kas, iespējams, tajā pašā laikā būtu nepieciešama nopietnāku ugunsnelaimju novēršanai.
Šā gada rekords jau uzstādīts, tomēr vēsture rāda, ka lielā kūlas dedzināšana vēl tikai priekšā. Piemēram, 2015. gada 17. martā 187 ugunsgrēki tika reģistrēti vienā dienā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gan centīgi nodarbojas ar sabiedrības atradināšanu no kūlas dedzināšanas, arī Dabas aizsardzības pārvalde, kas iepriekšējos gados reklamēja kontrolēto dedzināšanu, tagad piebiedrojusies kūlas dedzinātāju apkarotājiem. Viņu mēģinājums skaidrot, ka botāniķi dedzināt drīkst, bet visi pārējie nedrīkst, cieta neveiksmi, un tagad vēstījums ir vienots - kūlas dedzināšana kaitē dabas daudzveidībai un sabiedrības interesēm:
«Kūlas dedzināšana kā apsaimniekošanas metode nav atbalstāma. Ilgstoši izmantota, dedzināšana negatīvi ietekmē augsnes auglību. Ar laiku mainās augu sugu sastāvs un samazinās to daudzveidība. Zālājs kļūst līdzīgs nezālieņu augājam. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidības vietā.» Ja deg vēlā pavasarī un lielās platībās, sadeg arī putnu ligzdas un pa kādam dzīvniekam. Ja nu tomēr dabas daudzveidība īpaši nerūp, bet nepļautas grāvmalas gan, der atcerēties, ka kūlas ugunsgrēkos mēdz sadegt arī pa kādai mājai, šķūnim vai pat automašīnu kapsētai. Pagājušajā nedēļā Rumbulā aizdegās autoplacis ar 21 mašīnas vraku un 100 metru garu kaudzi ar automašīnu detaļu atkritumiem.
Ik gadu ir kāds gadījums, kad kūlas ugunsgrēkos iet bojā arī pats dedzinātājs, jo vairs nespēj valdīt uguni.
Protams, lielākā daļa kūlas ugunsgrēku nav nāvējoši, nav arī briesmīgi, ja laikus savaldīti. Taču ugunsdzēsējiem to apmeklēšana ir obligāta. Ja rēķina pēc Ministru kabineta noteikumos ietvertā maksas cenrāža - viena glābšanas auto un ekipāžas stundas darbs ir noīrējams par 118 eiro. Tātad katra degošas zāles kušķa dēļ ir jātērē nodokļu maksātāju nauda. Taču veidojas arī citas izmaksas, kas ir vēl būtiskākas. Ja visas konkrētajā apkaimē dežurējošās ekipāžas tiek aizsauktas uz kārtējo kūlas festivālu un tajā pašā laikā kaut kur izceļas īsts ugunsgrēks - deg māja vai rūpnīca. Uz notikuma vietu brauc ekipāžas no tālākām bāzes vietām. Tātad kūlas dēļ faktiski tiek izniekots glābšanas laiks. Varētu glābt ēkas, mantu, cilvēkus - bet tā vietā jālaista kūla.
Protams, ar mazākiem kūlas ugunsgrēciņiem var mēģināt tikt galā arī neprofesionāliem spēkiem. Ugunsdzēsēji dod šādus padomus:
degošu kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo apavu zole var neizturēt karstumu, kā arī var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni viena divu metru attālumā no liesmām. Tādējādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana tomēr nav droša, ka tiek apdraudēta veselība un dzīvība, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
Un te jāatgādina, ka droša vieta ir tāda, kur pērnruden zāle ir nopļauta. Tādā ugunij vairs nav ko darīt. Nesakoptas zemes īpašniekiem, kas pieļāvuši kūlas degšanu, piemēro administratīvo sodu.