Raivis Dzintars: "Providus" tīkojumi maitāt bērniem prātus ir pretvalstiski
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Nacionālās apvienības politiķos sašutumu izraisījuši Providus centieni migrantu popularizēšanai izmantot skolēnus – bērnus un pusaudžus.

Neatkarīgā jau pagājušajā nedēļā rakstīja - miljardiera Džordža Sorosa finansētais Providus ir uzsācis kampaņu, lai skaidrotu skolēniem, ka migrācija ir laba, apsveicama un atbalstāma. Providus grib, lai skolu programmās tiktu iekļauta mācība, kuras mērķis ir panākt, ka migrācija tiek uztverta «kā normāls process, nevis problēma, kurai jārod risinājums».

Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars pirms divām nedēļām nosūtījis vēstuli izglītības ministram Kārlim Šadurskim, Valsts izglītības satura centra vadītājam Guntaram Catlakam un Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājai Initai Juhņēvičai. Tajā politiķis pieprasa izskaidrot, vai patiesi migrantu politikas propagandai tiek izmantotas izglītības iestādes, un vai patiesi migrantu popularizēšanā bērniem ir iesaistījusies valsts izglītības politikas veidotājiestāde - Valsts izglītības satura centrs.

Pieprasa distancēties

Sarunā ar Neatkarīgo par Providus izvērsto iebraucēju popularizēšanas kampaņu skolās R. Dzintars norādīja: «Šādas Providus aktivitātes mums, Nacionālajai apvienībai, ir kategoriski nepieņemamas. Valsts izglītības satura centrs Providus mājaslapā minēts kā kampaņas oficiāls sadarbības partneris. Ceru, ka atbildes vēstulēs valsts amatpersonas apliecinās, ka tas tā nav, un tiks doti attiecīgie solījumi, lai Latvijas iedzīvotāji varētu justies droši, ka sabiedrības vairākumam nepieņemamas politikas aģitācija skolās nenotiks. Mēs, papētot Providus mājaslapu, varam redzēt, kāda ir šīs organizācijas nostāja migrācijas jautājumos. Tur tiek nosodīts lielākās sabiedrības daļas viedoklis, ka jauna imigrācija ir nevēlama, un tiek pasludināts mērķis cīnīties pret šādu viedokli. Saprotot to, ka pieaugušo viedokli sabiedrībā viņi /Providus/ nevar ietekmēt - nevar savas idejas aizstāvēt normālā politiskā sacensībā -, viņi nolēmuši ķerties pie visietekmējamākās un neaizsargātākās sabiedrības daļas - pie bērniem. Tas ir šokējoši! Tas ir pilnīgā pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem par audzināšanas vadlīnijām. Valdības dokumentā skaidri pateikts, ka jebkāda politiskā aģitācija skolās ir aizliegta. Tas, ka Valsts izglītības satura centrs ir minēts šīs aģitācijas kontekstā - tas ir pilnīgi nepieņemami, un mēs sagaidām, ka atbildīgās valsts iestādes paudīs ļoti skaidru noraidošu attieksmi. Mēs gaidām ministra atbildi uz mūsu iesniegumu un tad lemsim par tālākiem soļiem. Mēs neesam tik sliktās domās par Catlaka kungu un Valsts izglītības satura centru. Mēs sagaidām, ka viņi /Providus/ atsauks mājaslapā publicēto informāciju, ka valsts iestāde ir sadarbības partneris šim aģitācijas projektam. Par jauno izglītības saturu mums ir zināmas bažas. Mēs ļoti ceram, ka tā ir tikai Providus iniciatīva un tai nav atbalsta izglītības politikas veidotājos.»

Cilvēks var mainīties

Neatkarīgā vairākkārt minējusi, ka izglītības politikas veidotājiestādi vada ilggadējs Sorosa fonds Latvija valdes priekšsēdētājs G. Catlaks.

Vaicāts, vai, pirms adresēt vēstuli G. Catlakam, R. Dzintars zināja par G. Catlaka saistību ar Dž. Sorosa struktūrām, viņš atbildēja sekojošo: «Zinu! Šajās /Sorosa finansētajās/ struktūrās ir strādājuši daudz un dažādi cilvēki. Bet es neuzskatu, ka cilvēks nevarētu mainīties. Neuzskatu, ka mums nevarētu būt sadarbība kaut vai jautājumos par audzināšanas vadlīnijām, kuras tapa, strādājot darba grupai Catlaka kunga vadībā. Es arī šajās darba grupās piedalījos. Protams, jutu lielu sabiedrisko organizāciju ietekmi. Neraugoties uz to, iznākums bija pietiekami pozitīvs. Nebija tā, ka Catlaka kungs iestātos pret tradicionālām vērtībām. Man drīzāk šķita, ka viņš darīja savu darbu; centās saprast, kurš viedoklis ir dominējošais, un to arī aizstāvēja. Neko sliktu nevaru teikt par līdzšinējo sadarbību ar Catlaka kungu. Taču šī sadarbība ar Sorosa struktūrām ir apstāklis, kas rada piesardzību. Tādēļ, līdz ko uzzinājām par šo /viņa/ sadarbību /ar Providus/, tā lūdzām sniegt informāciju oficiālā ceļā.»

Vaicāts, ko R. Dzintars sagaida no atbildīgajām valsts amatpersonām, viņš teica: «Skaidru norobežošanos no šī aģitācijas pasākuma! Ja atbilde būs tāda, tad mēs to noteikti centīsimies popularizēt arī sabiedrībā. Skolām ir pietiekami liela rīcības brīvība un autonomija, līdz ar ko skola pa tiešo var veidot sadarbību ar kādu sabiedrisko organizāciju, taču oficiāla norobežošanās no šī pasākuma būtu arguments, lai skola pārdomātu, vai ir vērts šādu sadarbību īstenot, un vai tā nenonāk pretrunā ar valstī pieņemtajiem izglītības dokumentiem.»

Pretvalstiska ideoloģija

Uz jautājumu, ko R. Dzintars ieteiktu skolu direktoriem un skolotājiem gadījumos, kad sorosieši uzmācas ar savām propagandas kampaņām, politiķis atbildēja: «Es ieteiktu ļoti kritiski izvērtēt informāciju, neatkarīgi no politiskajām simpātijām, un atcerēties, ka politisko cīņu lauks nedrīkst būt skolas soli. Skola ir vieta vērtību audzināšanai, patriotiskai audzināšanai, bet ne vieta, kur īstenot politisko propagandu, turklāt tādu, kuru sabiedrības vairākums ir izbrāķējis. Šī viņu programma politiski ir izraidīta pa visām durvīm. Tagad viņi pa logu mēģina rāpties iekšā skolās! Mēs neuzskatām Providus par ideālo vērtību nesējiem. Tas ir konkrēts ideoloģisks virziens, kurš, pēc manas pārliecības, ir pelnījis, lai to nosauktu par bezatbildīgu, pretvalstisku un prettautisku.»

Vaicāts, vai viņam nav bailes no tā, ka pēc šī viedokļa publiskošanas sorosieši vainos politiķi par vēršanos pret Angliju un ASV, jo abu valstu oficiālās struktūras (ASV vēstniecība un Britu padome) ir šīs kampaņas finansētājas, un beigās nosauks viņu par Kremļa aģentu, R. Dzintars paziņoja: «Tas var būt viens no cīņas instrumentiem. Šādā veidā var nodarboties ar demagoģiju. Providus projekts starptautiskai sabiedrībai tiek pasniegts maigos ieaijājošos vārdos - par toleranci un līdzcietību. Kāpēc gan lai kāds šīs vērtības neatbalstītu? Taču iedziļinoties, kas ir Providus un kā izpaužas tās vērtības, mēs varam saprast patiesību. Tādēļ es nevēlos tiesāt organizācijas, kuras nav atbildīgas par Latvijas izglītības politiku. Bet, ja zem šī projekta ir parakstījies Valsts izglītības satura centrs, tad gan atbildība no viņiem par to jāprasa vistiešākā veidā. Ja runājam par Kremli, tad nacionālās pašapziņas, nacionālās identitātes sagraušana, ar ko nodarbojas Providus, ir tas, kas ir nepieciešams arī Kremļa ideologiem, jo tas viņiem ļautu īstenot viņu stratēģiskās intereses.»