Elīna Maligina pauž savas pārdomas par notiekošo ap "Olainfarm"

REIDERISMA SPONTĀNAIS ABORTS - tā savas pārdomas rezumē uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina.

"Mans (Elīnas Maliginas apsvēriens, kas var būt maldīgs, jo tikai ar mazo pirkstiņu esmu pieskārusies zāļu ražošanas biznesam, taču šķiet skaidri un aplami izteiktas turpmākās, ar Olainfarm darbību un sadarbību saistītās darbības un iespējamās manipulācijas)

Sacerējums par Belēviča interviju, LR valstiski stratēģisko uzņēmumu Olainfarm un zālēm…

Visu cieņu bijušajām veselības ministra kungam, kurš 25 gadus ir strādājis šinī nozarē, bet intervija “ Dienā” izraisa negaidītas sajūtas gan man, gan mana aizgājušā vīra pietuvinātiem cilvēkiem, kas liek manīt smagu neizpratni par notiekošo, sakarā ar jaunas rūpnīcas atvēršanu Uzbekistānā, kurā “… ar ļoti lielu ticamību tiks ražotas aktīvas vielas, kuras mūsu rūpnīcas - Grindeks un Olainfarm - reiz iestrādās, iespējams, gatavajās zālēs” (G.Belēvičs).
Interesanti uz ko balstās šāda pārliecība? Vai Kirova Lipmana kungs jau ir apsvēris šādu iespēju??? Cik saprotu Olainfarm vadība nav informēta par šādu projektu un “taisa lielas acis”.

Mana pieredze biznesā nav ilga, bet, cik man ir zināms, informācija par to, no kā un kas tiek ražots ir komercnoslēpums. Olainfarm un Grindex ilgus gadus strādā šajā nozarē un gan jau ir izvērtējuši ko ir izdevīgāk pirkt un kur, un ko ražot pašiem.

Belēviča un Savicka kunga intervijās ir acīmredzamas pretrunas.
Belēviča kunga intervijā savu pārliecību par biznesa projekta veiksmi pamato ar “
Savicka kunga lielu pieredzi šādu projektu realizācijā šinī reģionā” /G.Belēvičs/. Tad man rodas jautājums - “Vai tikai “projekta” mērogs ir vienīgais kritērijs jauna biznesa uzsākšanai? Un kāds vispār ir projekta mērogs? Ne jau 100 000 euro, kas ir jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls. Vai elektrostacijas būvniecība ir tas pats kas farmāceitisko produktu ražotne? Savukārt Juris Savickis intervijā izdevumā “Privātā Dzīve” apgalvo, ka “Nekādā gadījumā mani neinteresē farmācijas bizness, kur jāstrādā diennaktīm. Man pietiek savu biznesu. Tagad man ir projekts Uzbekistānā, kurā bija iesaistīts Valērijs Maligins.”/J.Savickis/

Nav skaidrs vai Valērijs Maligins bija vai gribēja iestaistīties kādā no šiem projektiem?

Vai tiešām Valērijs bija meties kopā ar Savicka kungu elekrtostaciju biznesā? Vismaz publiski pieejamos pārskatos nekas par to neliecina… Vai būt informētam nozīmē būt ieinetersētām? Tātad…kā lai komentē iepriekš minēto kungu pretrunīgās runas??

Pats Belēviča kungs norāda, ka, par to vai V. Maligins bijis ieinteresēts šājā projektā, esot jājautā Savicka kungam…
Jāatzīst, ka nav gan dzirdēts, jo diez vai V. Maligina plānos bija atņemt darbu Latvijas iedzīvotājiem un zināšanas, kas vairāk kā 30 gadus tika radītas un izstrādātas turpat Olainē, ieguldot milzīgus laika un naudas resursus, par “grašiem” atdotu

Uzbekistānai vai Savicka un Belēviča “kopējam bērnam” -jaundibinātajai kompānijai SVC Group ar 100 000 euro pamatkapitālu…

Kāpēc Latvijas biznesmeņi izvēlas investēt valstī, kurā, kā visiem zināms, joprojām skolotājiem liek vākt kokvilnas ražu (es vēl paspēju skolā parakt kartupeļus)? Kāpēc Latvijas biznesa “smagvīri” neizvēlas investēt Latvijas prioritarajā un vēsturiski attīstītajā nozarē, bet citā valstī, kur attiecīgā nozare ir vājāk attīstīta? Kāpēc Uzbekistānas brīvajā ekonomiskajā zonā, nevis Latvijas?
Nerunāšu par citiem “par un pret” (valūtas devalvācija, valsts “rekets” utt.), to lai vērtē speciālisti…

Bet Belēviča kungs ir pārliecināts, ka šis vēl neesošais brīnumuzņēmums nākotnē ražos izejvielas gan Olainfarmam (kas līdz šim veiksmīgi ticis galā ar šo problēmu), gan Grindex…

Kāpēc cilvēks, kas ir pārliecināts par to un intervijā apgalvo, ka ir atbildīgs par jaunizveidotā uzņēmuma darbību, izvairās sniegt detalizētākus komentārus? Iespējams tāpēc, ka negaidīti netika Olainfarm valdē un nepaspēja iegūt šī projekta realizācijai nepieciešamo iekšējo informāciju…?" aizdomājas E. Maligina.