Veselības ministre atgriežas, rindas sarukušas
Pie veselības ministra amatu pienākumu pildīšanas atgriezusies politiķe Anda Čakša, kuras šāgada prioritātes veselības jomā būs rindu samazināšana veselības aprūpē, veselības sistēmas finansēšanas likuma iedzīvināšana, veselības reformu turpinājums un citi aktuāli jautājumi. Ministre atgriešanos darbā pēc mazuļa piedzimšanas iezīmē ar sasniegumiem, viens no tiem – būtiski samazinājušās rindas uz valsts apmaksātām ārstu speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem.
Tajā pašā laikā daudzviet, īpaši atsevišķās ārstniecības iestādēs un pie konkrētiem ārstiem speciālistiem, rindas joprojām mērāmas mēnešos, pat gados. Vidējie skaitļi kā vienmēr ir acij patīkami.
«Daudzi jautā, kāpēc es tik agri atgriežos, bet man kā cilvēkam, kuram patīk sasniegt rezultātus iesāktajos darbos, pašlaik ir gandarījums par to, ka daudzos jautājumos ir sasniegts rezultāts,» sacīja veselības ministre. Un pirmais sasniegums, ko uzsver A. Čakša, ir rindu samazinājums uz speciālistu konsultācijām par 42 procentiem. Pirms reformas (kā atskaites punktu Veselības ministrija izmanto 2016. gada decembri) uz 17 dažādu speciālistu konsultācijām (ginekologs, kardiologs, acu ārsts un citi) rinda bija 100 dienas, bet tagad (2018. gada sākumā) tās vidēji ir 58 dienas. Kā piemēru Veselības ministrija min oftalmologu slimnīcā Biķernieki, pie kura tagad rindā jāgaida nevis 150 dienas, bet 31, bet pie kardiologa Juglas medicīnas centrā iepriekš bijis jāgaida 133 dienas, tagad - 59. Lai arī «vidējā temperatūra slimnīcā» ir uzlabojusies, uz speciālistu konsultācijām tomēr ir rindas, un uz dažu speciālistu konsultācijām, kur rindas pirms reformas bija garas, arī reformas ietekmē, ieplūstot papildu finansējumam, tās būtiski nesarūk. Hrestomātisks ir piemērs ar reimatologa konsultācijas pieejamību Stradiņa slimnīcā, kur rinda joprojām ir 455 dienas, Zemgalē garākā rinda ir pie nefrologa Jēkabpils reģionālajā slimnīcā - 250 dienas, bet pie šāda speciālista Kurzemē, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā - 240 dienas.
Dienas stacionāros veikto veselības pakalpojumu rinda kopumā (atkal - vidēji) samazinājusies par 68 procentiem, kas izskatās ļoti pieklājīgs samazinājums, taču dienās rindas samazinājušās no 407 līdz 132 dienām, turklāt ir dienas stacionāri, kur rindas joprojām saglabājas ļoti garas. Slimnīcas Biķernieki dienas stacionārā, kur tiek veiktas operācijas oftalmoloģijā, rindas samazinājušās par 89 procentiem, taču faktiski rinda joprojām ir ļoti gara - 560 dienas, jo iepriekš tā bija 5000 (!) dienas.
A. Čakša piekrīt, ka rindas dienas stacionāros bija vislielākās, tāpēc reformas pirmajā posmā tās ir samazinātas, bet joprojām saglabājas garas.
Savukārt rindas uz izmeklējumiem samazinājušās par 33 procentiem. Izmeklējumu pieejamību var raksturot ar šādiem datiem: 80 procentos ārstniecības iestāžu, kas nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus, rentgens, mamogrāfija un elektrokardiogrāfija ir pieejama desmit dienu laikā, bet pusē iestāžu - desmit dienu laikā ir pieejamas speciālistu konsultācijas. Taču līdzīgi kā ar speciālistu konsultācijām jāatceras, ka vēl arvien ir iestādes, kur uz izmeklējumiem bija un ir jāgaida rindā, ja vēlas veikt izmeklējumu tieši tur. Piemēram, Rīgas 1. slimnīcā uz ehokardiogrāfiju jāgaida 246 dienas, bet Vidzemes slimnīcā - 250 dienas. Analizējot rindu garumu uz visiem izmeklējumiem, atklājas, ka vidēji Rīgas reģionā rinda ir 33 dienas, apmēram tikpat Kurzemē un Zemgalē. Īsākās rindas uz izmeklējumiem ir Latgalē - 15 dienas. Veselības ministre uzsvēra, ka šogad turpināsies veselības reforma, kas fokusēsies uz problēmu risināšanu - rindu mazināšanu un rūpēm par to, lai pacients ātrāk nokļūtu pie ārsta. Tam būs nepieciešams papildu finansējums, plānojot jau nākamā gada budžetu. Šāgada budžetā šo rindu mazināšanai bija piešķirts 16,1 miljons eiro, izriet no Veselības ministrijas datiem.