Krievija šauj raķetes mūsu ekonomiskajā zonā
Vairākās vietās Baltijas jūrā un arī Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā šodien sākušies Krievijas Bruņoto spēku militārie manevri. Tas ir neparasti gan izvēlēto norises vietu, gan arī mācību operācijas ilguma dēļ. Trīs dienas pa 12 stundām tiek traucēta civilā gaisa satiksme un arī kuģošanai trīs rajoni pasludināti par navigācijai bīstamiem. Šī ir provokatīva rīcība, kas aizskar Baltijas valstu, Zviedrijas un Polijas drošības intereses.
Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts: «Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 4. līdz 6. aprīlim no plkst. 6.00 līdz 18.00 gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Krievijas puse ir aicinājusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūru noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometru no Latvijas krasta līnijas.»
Zvejot nedrīkst, šaut drīkst
Uzreiz jāpaskaidro, ka Krievijas jūras mācības notiek aiz Latvijas teritoriālās jūras 12 jūdžu (22,22 kilometru) robežas, kur sākas mūsu ekskluzīvā ekonomiskā zona. Latvijai pieder suverēnas tiesības attiecībā uz te pieejamajiem dabas resursiem - drīkst tos pētīt, izmantot un aizsargāt. Drīkst iegūt enerģiju. Taču atšķirībā no teritoriālās jūras šī nav Latvijas valsts teritorija. Tātad tajā drīkst uzturēties arī citas valstis - kuģot, lidot un arī šaut raķetes, ja vien tas nav pretrunā starptautiskiem līgumiem. Un konkrētajā gadījumā nav. Septiņas dienas iepriekš Krievija ir brīdinājusi atbildīgos dienestus, kuri kvadranti un gaisa telpa virs tiem ir atbrīvojami tās militārajām vajadzībām. Saskaņojums saņemts, tātad formāli viss notiek likumīgi.
To netieši atzīst arī Aizsardzības ministrija, kas «ir izsaukusi Krievijas Federācijas militāro, Gaisa un Jūras spēku atašeju Latvijā pulkvedi Andreju Lobovu un paudusi neapmierinātību par esošo situāciju, norādot, ka (..) Krievijas rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras». Krievija savukārt izmanto ekskluzīvās tiesības nevienam neko nepaskaidrot.
Traucēta civilā satiksme
Arī Civilās aviācijas administrācija prasīja papildu informāciju, taču tādu nesaņēma. Kā skaidro iestādes vadītājs Māris Gorodcovs, atkarībā no šaušanā pielietojamo raķešu veida un lidojuma attāluma aeronavigācijas kartēs, iespējams, vajadzētu noteikt kādas papildu drošības buferzonas. Taču tagad, neko nezinot, nākas pilnībā paļauties uz Krievijas pusi, cerot, ka norādītās koordinātas aprēķinātas ar prāvu drošības rezervi. Vienīgais, ko sarunās ar militāro mācību organizatoriem izdevies panākt, ir Latvijai tuvākās šaušanas vietas pacelšana augstāk uz ziemeļiem, lai neietekmētu vairāku būtisku trašu krustpunktus. Dažādas militāra rakstura norises Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos notiek periodiski, taču šajā gadījumā neparasts esot ierobežojumu ilglaicīgums. Tas būtiski ietekmēs lidsabiedrību darbu - lidmašīnām jālido apkārt militāro manevru zonām, tātad ceļš kļūst garāks, degvielas patēriņš lielāks. Tas pats attiecas arī uz kuģu satiksmi. Neitrālajos ūdeņos vairākas vietas slēgtas, brīdinājums par apdraudējumu kuģošanai ievietots arī jūras navigācijas informācijas sistēmā NAVTEX.
Tīri teorētiski
Kas tieši notiks Krievijas rezervētajās teritorijās, informācijas ir maz. Aģentūra TASS vēsta, ka jūras manevros piedalīsies desmit kuģi, kas risinās dažādus pretkuģu un pretgaisa uzdevumus. Šaušana notiks pa gaisa un jūras mērķiem. Tāpat paredzēti arī kara aviācijas atbalsta lidojumi.
Latvija un citas Baltijas jūras valstis par Krievijas uzvedību pauž maz produktīvas bažas, taču pastāv arī iespēja atbildēt konstruktīvāk. Kā Neatkarīgajai paskaidro neformālā militārā portāla Vara bungas vadītājs Mārtiņš Vērdiņš, Latvijai un tās sabiedrotajiem ir tieši tādas pašas tiesības sarīkot mācības Krievijas ekonomisko interešu ūdeņos kā viņiem mūsu tuvumā: «Ja viņi vingro pie mums, mēs varam vingrot pie viņiem.» Vismaz teorētiski.