Šadurskis Saeimai dod 3 mēnešus laika, lai pieņemtu izmaiņas Izglītības likumā

Saeimai grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā būtu jāpieņem tuvāko trīs mēnešu laikā, uzskata izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Pēc Ministru kabineta sēdes, kurā valdība piekrita pamatizglītības apguvi sākt gadu agrāk, proti, sešu gadu vecumā, Šadurskis aģentūrai LETA pauda, - lai pagūtu valdībā apstiprināt jaunā mācību satura standartus un vadlīnijas, Saeimai likumprojekti būtu jāpieņem līdz vasaras pārtraukumam, tas ir, trīs mēnešos.

"Es ļoti gribu cerēt un gribētu teikt, ka esmu pārliecināts, un vismaz vajadzības izteiksmē tā tam būtu jābūt, ka grozījumi Saeimā tiktu pieņemti līdz vasaras pārtraukumam, jo pretējā gadījumā vienkārši nebūs laika apstiprināt Ministru kabineta noteikumus par jaunā mācību satura standartiem un vadlīnijām. Ja aprīļa sākumā grozījumus apstiprinājām valdībā, tad trīs mēneši ir pietiekams laiks, lai Saeima trīs lasījumos varētu izskatīt," uzskata ministrs.

Politiķis atgādināja, ka iepriekšējos likuma grozījumus par izglītības valodu regulējumu Saeima pieņēma divu mēnešu laikā, "līdz ar to domāju, ka ir zināms pamats optimismam, ņemot vērā, ka līdz šim bijušas ļoti plašas diskusijas".

"Domāju, ka Saeimas deputāti tajās ir ieklausījušies. Protams, būs diskusijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī Saeimas plenārsēdē, bet domāju, ka, raiti strādājot, nevis mūžīgi diskutējot, deputātiem ir visas iespējas to novest līdz likumam," vērtēja Šadurskis.

Politiķis solīja vajadzības un intereses gadījumā doties uz visām frakcijām, lai skaidrotu jaunā mācību satura ieviešanu, kā arī likumprojektā ietvertos grozījumus. "Iesim, runāsim uz visām frakcijām, kas izteiks vēlmi. Angļu paruna vēsta, ka pacietība ir puķe, kas nezied katrā dārzā, bet mūsu dārzā tā zied. Tāpēc mēs iesim un skaidrosim tieši tik, cik vajadzēs," solīja ministrs.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana (0.klase) pamatizglītības ieguvei - gadā kad bērnam paliek pieci gadi. Pamatizglītības apguvi 1.klasē bērns sāks tā kalendārā gada 1.septembrī, kad viņam paliek seši gadi. Bērna, kura vecums mainās pēc 1.septembra (1.septembris līdz 31.decembris), vecāki varētu izvēlēties bērna pamatizglītības sākšanu atlikt līdz nākamā gada 1.septembrim. Tāpat pamatotos gadījumos (ģimenes ārsta, psihologa atzinums) sagatavošanas programmā (0.klasē) var mācīties vēl vienu gadu, t.i., no sešiem līdz septiņiem gadiem un mācības pamatizglītības 1.klasē sākt tā kalendārā gada 1.septembrī, kad bērnam paliek septiņi gadi.

Līdz ar to pirmsskolas izglītības programmas daļa, kas ir obligātā sagatavošana pamatizglītības apguvei, tiktu saīsināta par vienu gadu (patlaban - divi gadi). Pamatizglītības programma tāpat kā līdz šim tiktu īstenota deviņus gadus.

Jaunā satura īstenošanas pieejā būtiska ir mācību darba organizācijas formu daudzveidība. Sākumskolā, un jo īpaši 1.-3.klasēs, blakus mācību stundai kā vienai no mācību darba organizācijas formām lielāks īpatsvars ir citām formām - rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā un mācību ekskursija, ko reglamentē izglītības iestādes vadītājs. Ir paredzēts noteikt, ka mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes.

Mācību vide skolēniem būs droša, atbalstoša un attīstoša, maināma un pielāgojama bērna mācīšanās vajadzībām, tiktu nodrošināta atpūta gan telpās, gan ārā un ēdināšana.

Turpinot patlaban iesākto praksi, pēc mācību nodarbībām 1.klases skolēniem tiks nodrošināta iespēja organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus mācību stundām. Līdz ar to izglītojamiem tiks nodrošināta droša vide, pavadot laiku pagarinātajā dienas grupā, kas iekļauj izglītojamo atpūtu svaigā gaisā, individuālu palīdzību, rotaļas, spēles u.c. nodarbības. Tāpat pēc obligātajām mācību nodarbībām izglītojamais varēs apmeklēt interešu izglītības pulciņus, fakultatīvu nodarbības.

Bērni, kuri 2017./2018.mācību gadā sākuši divu gadu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei, to turpinās arī 2018./2019.mācību gadā. Viņiem otrajam obligātās sagatavošanas otrajam gadam tiks piedāvāta pārejas programma, lai, turpinot mācības skolā, līdz ceturtajai klasei izlīdzinātu atšķirības starp abām 2019./2020.mācību gada 1.klasēm.

2018.gada 1.septembrī pirmskolas izglītības pakāpē (1,5-5 gadi) tiks sākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020.mācību gadu būtu gatavi sākt mācības 1.klasē ar kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu.

Sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir sākuši 2017./2018.mācību gadā un ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura. VISC veido metodiskos ieteikumi caurviju prasmju pilnveidošanai.

2019.gada 1.septembrī gan piecgadīgie un sešgadīgie, gan sešgadīgie un septiņgadīgie gadīgie bērni, kas 2018.gada 1.septembrī sāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1.klasē pēc jaunā mācību satura.

Visās klasēs un izglītības pakāpēs jaunais mācību saturs tiks ieviests 2021./2022.mācību gadā.