Eksperte: Zāles ļauj vēža pacientiem dzīvot ilgāk

Veselības aprūpē aktualizēts jautājums par inovatīvām zālēm – Latvijā pacienti cīnās, lai valsts kompensētu vismaz kādu no medikamentiem, Eiropā onkoloģisko un citu slimību pacientu ārstēšanā ievieš arvien jaunas zāļu terapijas.

«Inovatīvu zāļu ienākšana maina to, kā funkcionē veselības aprūpes sistēma. Ja pacients lieto zāles, viņš var izvairīties no nonākšanas slimnīcā, krīzes situācijām, ātrās palīdzības, un tas ietaupa līdzekļus šajās veselības nozares jomās,» diskusijā ar Latvijas pacientu organizāciju pārstāvjiem atzina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) izpilddirektore Natālija Molla.

Eiropā 170 eiro, Latvijā - 50

EFPIA datu analīze liecina, ka Latvija jauno zāļu pieejamības un kompensācijas ziņā Eiropā ieņem vienu no pēdējām vietām. N. Molla stāsta, ka pēdējo gadu laikā Eiropas līmenī ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, lai sekmētu pacientu nodrošinājumu ar jaunākās paaudzes medikamentiem, īpašu uzmanību pievēršot onkoloģijai. Neraugoties uz progresu vēža ārstēšanā, ko lielā mērā veicina arvien plašāka jaunāku un efektīvāku zāļu izmantošana terapijā, inovatīvo zāļu pieejamība dažādās Eiropas valstīs būtiski atšķiras. Visaugstākā tā ir Rietumeiropas valstīs, bet zemākā - Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tostarp arī Latvijā. Ja Eiropā vidēji vēža medikamentiem tiek izlietoti 169 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, tad Latvijā tie ir nedaudz virs 50 eiro. Jaunas zāles ļauj arvien sekmīgāk ārstēt vēzi, sirds asinsvadu saslimšanas, pagarināt dzīves ilgumu, samazināt mirstību, taču nav iespējams no valstu budžetiem segt visu zāļu izmaksas visiem pacientiem. «Tieši tāpēc ir būtiski noteikt prioritātes un skaidrus, uz izmaksu efektivitāti balstītus kritērijus jauno zāļu iekļaušanai valsts apmaksāto zāļu sarakstā,» saka N. Molla. Eksperte aicina pievērst uzmanību sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko dod pieejamība inovatīviem medikamentiem: «Jārunā par to, ko sabiedrībai dod vēža moderna ārstēšana, jo papildus sociālajam un ekonomiskajam devumam valstij tas ir emocionāls ieguvums ģimenei, ko dod izārstēts vēža pacients. Tā vietā, lai atsevišķi skatītos uz dažādām jomām veselības nozarē - jo vienmēr vajadzēs naudu slimnīcām, tehnoloģijām -, jāskatās uz sistēmu kopumā, koncentrējoties uz pacientu vajadzībām, samazinot neefektīvu līdzekļu izlietošanu veselības aprūpē.»

Ne tikai budžets

Latvijā pēdējās diskusijās par veselības aprūpi parādās salīdzinājums starp hepatīta pacientiem (kur modernās terapijas efektivitāte esot redzama kā uz delnas un ir valsts apmaksāta) un onkoloģiskajiem pacientiem, kur varot vienīgi runāt par dzīvildzes pagarināšanu... «Eiropā par 21 procentu ir pieaudzis pacientu nodzīvotais mūža garums pēc vēža ārstēšanas,» savukārt saka N. Molla, aicinot vērtēt ārstēšanas efektivitāti skatīt no dažādiem aspektiem un izmantot tos mehānismus zāļu efektivitātes novērtēšanā, kādus izmanto Eiropas Savienības valstis. Piemēram, viena no metodēm ir investīcijas veselības aprūpē, konkrēti, zāļu pieejamībā, vērtēt ar veselības tehnoloģiju novērtējuma metodi. Kaut gan šī metode lēmumu pieņēmējiem sniedz precīzu informāciju par to, vai zāles ir izmaksu efektīvas un iekļaujamas valsts apmaksāto sarakstā, Latvijā tās potenciāls tiek izmantots minimāli. «Latvijā, pieņemot lēmumu par zāļu apmaksu, pašlaik noteicošais faktors ir ietekme uz kompensējamo zāļu budžetu, nevis konkrētā medikamenta apmaksas ietekme uz kopējiem veselības un labklājības izdevumiem,» saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics.

Skrienam vilcienam pakaļ

«Šāgada budžetā izdevies palielināt veselības aprūpei domāto finansējumu, arī onkoloģijas jomā. Tas dod cerību, ka situācija ar vēža diagnosticēšanu un ārstēšanu, izmantojot inovatīvus onkoloģiskos medikamentus un personalizētu ārstniecību, varētu uzlaboties,» saka Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks, «taču līdz citu Eiropas valstu līmenim priekšā vēl garš ceļš. Svarīgi būtu sākt aktīvu komunikāciju ar zāļu ražotājiem par sadarbības modeli, lai pēc iespējas vairāk pacientu nodrošinātu ar inovatīvām zālēm. Savukārt valstij jāspēj zāļu ražotājiem garantēt, ka veselības aprūpes finansējums tuvākajos gados saglabāsies vismaz tādā pašā līmenī vai arī tiks palielināts.» Pacientu vērtējums situācijai Latvijā bija kritisks: mēs visu laiku skrienam vilcienam pakaļ.

***

VIEDOKĻI

Inese MAURIŅA, biedrības Parsirdi.lv vadītāja:

- Situācija, kad pacientiem ir jāpiemaksā būtiskas summas par medikamentiem, nav normāla. Pacienti daudzas zāles atļauties nevar un tās nepērk pat situācijās, kad daudziem medikamentiem ir pieejama lētāki ekvivalenti. Budžets sirds asinsvadu jomā netiek palielināts jau daudzus gadus, un, ja arī tiek, tas nav adekvāti pret to pacientu skaitu, kuri slimo ar sirds slimībām. Latvija joprojām ir vienīgā valsts, kurā nekompensē zāles insulta novēršanai. Visu problēmu risinājums atduras pret atbildi: nav naudas.

Baiba ZIEMELE, Reto slimību alianses un Hemofilijas biedrības vadītāja:

- Latvijā ir ārkārtīgi daudz pacientu ar retām saslimšanām, kuri nesaņem nekādu ārstēšanu, un viena no problēmām ir formāli nodrošināta zāļu kompensācija gadījumos, kad zāles ir dārgas. Individuālā kompensācija, kas pašlaik ir nedaudz virs 14 000 eiro vienam pacientam, ir piesaistīta «mistiskam skaitlim», kas nekādi nav pamatots. Turklāt sāpina attieksme... Reto slimību plānu izstrādāja, ielika atvilktnē, aizmirsa. Izstrādāja otru - paredzēja deviņus miljonus eiro, piešķīra - piecus, tagad, izrādās, piešķirti trīs!

Irina JANUMA, krūts vēža biedrības Vita vadītāja:

- Mūsu biedrībai ir 20 gadu, un tā ir atbilde, cik ilgi dzīvo sievietes pēc krūts vēža operācijas. Savukārt atbilde, ko pacienti nozīmē valdībai, ir jāmeklē krīzes gados, kad ar vienu svītrojumu varēja samazināt onkoloģijas un citiem pacientiem līdzekļus. Diemžēl daudziem pacientiem zāles tiek finansētas pēc atlikuma principa. Plānā ir ierakstīts, ka zālēm nepieciešami 14 miljoni eiro, bet mums atbild: plāns ir plāns, bet reālā dzīve ir reālā dzīve. Diemžēl Veselības ministrijas pozīcija ir tāda, ka onkoloģijā nevienu pacientu izārstēt nevar, tāpēc domā, vai vispār kompensēt zāles...