Ekskluzīvs armijas piedāvājums ierindas pilsoņiem

NODERĪGI. Rezervistu apmācības programma būs līdzīga tai, ko iziet jaunie zemessargi – ieroču apmācība, šaušanas apmācība, normatīvie akti, lauka administrācija, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās, sakaru apmācība un medicīna, tostarp pirmās palīdzības sniegšanas pamatapmācība. Arī civilajā dzīvē noderīgas prasmes © Foto: Normunds MEžiņš, Jaunsardzes un informācijas centrs

Aizsardzības ministrija Latvijas pilsoņiem piedāvā vēl vienu iespēju brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzībā – rezervisti var pieteikties vasaras apmācību kursam un kļūt par rezerves karavīriem. Šis risinājums ir īpaši piemērots aizņemtiem un strādājošiem cilvēkiem, bet no finansiālā aspekta – bezdarbniekiem.

Uzreiz jāatgādina armijas terminoloģija. Rezervisti ir Latvijas pilsoņi, ko valsts krīzes situācijā var iesaukt armijā - visi veselie un nesodītie vīrieši no 18 līdz 55 gadu vecumam, kā arī sievietes, ja to pašas vēlas. Gadījumā, ja sākas nepatikšanas, valsts viņus iesauc un triecientempā sāk apmācību. Faktiski no nulles.

Kaujas laukā krietni noderīgāka kategorija būs rezerves karavīri. Tie ir pilsoņi, kas jau atvaļinājušies no profesionālā dienesta vai bijušie zemessargi. Cilvēki ar militārām zināšanām, kas tikai jāatsvaidzina.

Jaunizveidotais militārās apmācības kurss rezervistiem piedāvā iespēju pa taisno nokļūt bruņoto spēku rezervē karavīra statusā. Jāiziet piecu nedēļu apmācības un pēc tam reizi četros gados zināšanas jāatjauno. Pirmais rezervistu apmācības kurss notiks no 28. jūlija līdz 2. septembrim. Strādājošiem cilvēkiem šim nolūkam, visticamākais, nāksies ņemt atvaļinājumu, varbūt pat uz sava rēķina, ja darba devējs skops, trūcīgs vai negodprātīgs. Taču labā ziņa tā, ka valsts šo finansiālo robu kompensēs. Valsts sekretāru sanāksmē jau apstiprināts ierosinājums par kompensāciju piešķiršanu brīvprātīgajiem rezerves karavīriem - 26 eiro dienā. Tas nozīmē, ka par piecu nedēļu ilgajām apmācībām varēs saņemt vairāk nekā 900 eiro, kas netiek aplikti ar nodokļiem. Turklāt būtiski, ka šī summa neatņem tiesības uz bezdarbnieku pabalstu. Tas nozīmē, ka kļūt par rezerves karavīru ir visai izdevīgi tiem pilsoņiem, kas vasarā kaut kādu iemeslu dēļ būs bezdarbnieku statusā. Mēnesi var pavadīt valstij svarīgā nodarbē, kur dalībnieki pilnībā tiek nodrošināti ar pajumti, ēdienu, apģērbu utt., paplašināt savu garīgo un fizisko spēju apvārsni un vēl saņemt par to kompensāciju.

Jāatgādina, ka, neraugoties uz pašreizējo demogrāfisko bedri, Latvijas aizsardzība joprojām pilnībā balstās uz brīvprātību. Var stāties profesionālajā dienestā un strādāt par karavīru. Var apvienot darbu, ģimeni un kalpošanu valstij - Zemessardzē. Jaunā brīvprātības versija būs ērta tiem pilsoņiem, kuri nevar atļauties būt prom no darbiem un mājām tik bieži kā zemessargi (tās ir aptuveni vienas divas brīvdienas mēnesī). Tomēr vēlas gūt militāras zināšanas, lai krīzes situācijā nebūtu pilnībā neaizsargāti un no nulles apmācāmi.

Aizsardzības ministrija informē, ka šogad plānota aptuveni 50 rezervistu apmācība. Pirmie kandidāti jau pieteicās, tiklīdz šī informācija tika publiskota. Rezervistu apmācības programma būs līdzīga tai, ko iziet jaunie zemessargi - ieroču apmācība, šaušanas apmācība, normatīvie akti, lauka administrācija, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās, sakaru apmācība un medicīna, tostarp pirmās palīdzības sniegšanas pamatapmācība. Arī civilajā dzīvē noderīgas prasmes.

Teorētiskās apmācības notiks klasēs, praktiskās nodarbības apvidū un lauka apstākļos. Dzīvošana attiecīgi kazarmās vai teltīs. Bet apmācību noslēgumā jaunie rezerves karavīri Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā piedalīsies militārajās mācībās Namejs 2018. Pieteikties mācībām iespējams līdz 1. jūlijam. Prasības ierastās - pilsonība, valsts valodas prasme, likumpaklausība un daudzmaz laba fiziskā kondīcija.



Latvijā

Par Latvijas dzimšanas dienu un Trampa uzvaru vēlēšanās, par mūsu valdības tukšmuldēšanu un latviešu tautas izmiršanu, par Eiropā valdošo vienaldzību pret Ukrainu un par iespējām, ka NATO varētu pamest Baltijas valstis, par to, kāda jēga ir ANO, par mūsu bruņoto spēku spēju aizstāvēt Latviju un par daudz ko citu: saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Svarīgākais