Kopš 2004. gada Lieldienām piepildītā Neatkarīgās pārtikas grozā likto preču cenas pirms gada uzrādīja pārliecinošu kāpumu, bet pašlaik tās raustās gan uz augšu, gan uz leju.
Pārtikas pircējiem prieks, bet pārdevējiem, ražotājiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) rūpes un raizes, ka vismaz pārtikas produkti ļauj saskatīt cenu iešanu caurmērā uz leju. Neatkarīgās pārtikas groza kopējā cena kopš pagājušajām Lieldienām zaudējusi 62 eirocentus jeb 4,8%. Piesardzīgāk sakot, tik lielas izmaiņas atrodas uz neizbēgamās mērījumu kļūdas robežas un ļauj drošāk apgalvot, ka cenas caurmērā vairs nepieaug, nekā to, ka tās patiešām samazinās.
Pirms gada izmērītais pārtikas groza sadārdzinājums par pusotru eiro jeb 13% neatstāja vietu šaubām par cenu izmaiņu virzību un tempu. Šobrīd cenu vēziena vietā nākušas cenu vibrācijas, kādas daudz grūtāk izteikt tīri aritmētiski, nosaucot pagājušā un šā gada pirkumu summas eiro un eirocentos. Jo šīs izmaiņas mazākas, jo lielāku ietekmi uz tām atstājušas dažādas nejaušības. Mērījumu kļūdu pamatcēlonis ir tas, ka nevienu gadu nav iespējams savākt tieši tādu preču sortimentu, kāds tas bija pirms gada. Dažas no iepriekš pirktajām precēm vairs netiek ražotas vispār, citas - vairs nenonāk konkrētajā veikalā, kur izdarīti visi pirkumi kopš 2004. gada, bet vēl citas var izrādīties izpirktas konkrētajā brīdī. Tādām precēm jāmeklē kaut kas iespējami līdzīgāks vietā, bet līdzīguma novērtējumā izpaužas subjektīvi momenti.
Šogad, piemēram, nācās konstatēt, ka veikalā nav no Lāču ceptuves nākušas saldskābmaizes, kāda iepriekš vienmēr likta pārtikas grozā. Tad pie kā turēties - pie Lāču zīmola vai pie noteikta maizes veida, ko veikalā pārstāvēja citu maiznīcu produkti? Pārtikas grozā nonāca Lāču saldskābmaizei vizuāli līdzīgā Lāču spinātmaize, kas deva pārtikas groza palētinājumam pārdesmit eirocentus nebūt ne tāpēc, ka maize būtu lētāka. Tieši otrādi, maizes cena kilogramā pieaugusi no 3,40 līdz 5,16 eiro, bet tās fasējums dilis vēl straujāk par maizes sadārdzinājumu. Tāda ir Lāču pārdošanas stratēģija vairākus gadus pēc kārtas, ko nācās atzīmēt jau 2017. gada Lieldienu pārtikas groza apskatā, kas togad publicēts 18. aprīlī. Ja tā tas turpināsies, tad vēl pēc gada nāksies domāt, vai tiešām likt pārtikas grozā iepakojumu ar divām trijām maizes šķēlītēm, kādu kādreiz vienā iepakojumā bija ap desmit.
Lielu ieguldījumu pārtikas groza palētināšanā devis cukurs, kura tagadējā cena attaisno visus solījumus, ar kādiem tika slēgtas Latvijas cukurfabrikas. Proti, ka cukura ražošanas koncentrācija Eiropas Savienības mērogā ļaušot mums dzīvot ne tikai saldi, bet arī lēti. Tagad Dānijā saražots īsts cukurs ar fiktīvu Jelgavas cukurfabrikas zīmolu maksā lētāk, nekā kādreiz maksāja īstais Jelgavas cukurs. Ielūkošanās cenu arhīvā rāda, ka 2004. gadā cukurs pirkts par 63 santīmiem, kas formāli atbilstu 90 eirocentiem, lai gan īstenībā santīmu pirktspēja 2004. gadā vēl bija daudz augstāka, jo to nebija paguvusi sabojāt tā saukto trekno gadu inflācija. Vakar kilograms cukura bija dabūjams par 69 eirocentiem.
Paldies par lētāko sviestu vai nu Eiropai, vai Mego veikalu tīklam, kas piestrādā pie importa sviesta virzīšanas Latvijas tirgū. Pirms gada lētākais sviests kopš 2004. gada pirktajā 200 gramu fasējumā bija nācis no Īrijas, bet šogad - no Itālijas. Ja mēs sekotu sauklim Izvēlies Latvijas preci!, tad par tiem pašiem 200 gramiem sviesta (tātad par tādu pašu daudzumu cita - vietējā - sviesta) nāktos piemaksāt vēl gandrīz puseiro, ar ko pietiktu visa groza kopējā palētinājuma dzēšanai.
Sviesta iepakojumu cenu kā vieglāk uztveramu pārtikas cenu izmaiņu indikatoru Neatkarīgā izmantoja 12. marta publikācijā Pārtika kļūst lētāka. Tobrīd Centrālā statistikas pārvalde laida klajā savus aprēķinus, ka patēriņa cenas šā gada februārī pārsniegušas 2017. gada cenas par 1,8%, bet veikalu tīkls Maxima kaut uz vienu vai dažām dienām atļāvās palētināt sviestu zem viena eiro par iepakojumu. Tas tika panākts, vedot uz Latviju sviestu nevis no Īrijas vai Itālijas, bet no Lietuvas un Polijas, un samazinot iepakojuma svaru līdz 160-170 gramiem. Tomēr kaut epizodiskā sviesta paciņu cenas pabāšana zem eiro liecināja, ka kaut kas Latvijas ekonomikā un sadzīvē mainās. Tobrīd atlika apsolīt Neatkarīgās 2018. gada Lieldienu pārtikas groza eksponēšanu kā cerību gūt papildu informāciju par šīm izmaiņām.
Vēl viena 2018. gada atšķirības zīme veikalu plauktos ir preces ar Latvijas valsts simtgades simboliku. Ar tās palīdzību papildu iespējas nopelnīt ir apņēmies ārzemju kapitāla pārņemtais Rīgas Piena kombināts ar biezpiena sieriņu Kārums un igauņi ar piena pakām, ko rotā sveiciens latviešiem valsts svētkos. Dāņi ar Jelgavas cukurfabrikas vārdu atsaucas uz labajiem laikiem Latvijas pagātnē. Norvēģi izmanto vietējo zīmolu Spilva, lai pelnītu Latvijā ar Ungārijā ražotu zaļo zirnīšu konservu pārdošanu. Lietuvieši apgādājuši Mego ar vislētāko no dzeramajiem ūdeņiem gan ar, gan bez ogļskābās gāzes.
Šogad atkal ir gads, kad Lieldienas iekrīt pēc termiņa, kurā Latvijas amatpersonām jādeklarē savi iepriekšējā gada ienākumi, ko VID publisko. Jau pērn palūkojāmies, kā klājies vienam no Jāņiem Bērziņiem, kura vārda un uzvārda salikums simbolizē Latvijas pamatiedzīvotājus. Tas bija Valsts policijā kalpojošs J. Bērziņš, kura ienākumi 2016. gadā attiecībā pret 2015. gadu bija auguši mats matā atbilstoši Neatkarīgās pārtikas groza sadārdzinājumam par 13%. 2017. gadā ienākumu pieaugums uzņēmis 18% tempu un paši ienākumi pārsnieguši 20 tūkstošu eiro robežlīniju, kas pārtikas cenu stagnācijas brīdī nozīmē ļoti jūtamu viņa ģimenes labklājības pieaugumu. Kā tas viss saiet kopā - kā iespējams tik strauji uzdzīt visu daudzmaz nozīmīgo valsts un pašvaldību ierēdņu algas un turpināt palielināt viņu skaitu? Tas taču notiek valstī, kuras kopējais iedzīvotāju skaits sarūk un kura nevar lepoties ar attīstītu ražošanu kaut vai tajā pārtikas segmentā, ko te mazliet pataustījām. Vēl vienkāršāk sakot, kā VID nodrošina valsts ieņēmumu pieaugumu pretēji tam, ka pārtikas cenas velk sev līdzi uz leju pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu? Salīdzinot 2017. un 2018. gada pirkumu čekus, redzams nodoklim aprēķinātās pārtikas grozu cenas daļas sarukums no 2,20 līdz 2,11 eiro. Tomēr varētu būt tā, ka tieši nodokļu celšana ir pārtikas cenu krituma iemesls, jo valsts aiz nodokļu reformas izkārtnes ir tik veikli iztīrījusi savu iedzīvotāju kabatas, ka bodnieki no tām neko daudz paņemt vairs nevar.