Par spīti aizliegumiem, Latvijā marihuānu pīpējot vismaz 15% jauniešu

© AP / Scanpix

Latvijā 14,5% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem lieto marihuānu, liecina Eiropas Narkotiku un narkomānijas centra 2017.gada ziņojumā par narkotiku izplatību Latvijā noskaidrotais.

Pētījumā secināts, ka Latvijā marihuāna ir visizplatītākā nelikumīgā narkotika, kuru lieto iedzīvotāji vecumā no 15 līdz pat 64 gadiem. Vienlaikus narkotiku, tostarp marihuānas, lietošana galvenokārt koncentrējas cilvēku no 15 līdz 34 gadu vecumam vidū, turklāt vīrieši nelikumīgās narkotikas lieto biežāk nekā sievietes.

Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem marihuānu lieto 6,6% cilvēku, no 35 līdz 44 gadiem - 1,3%, no 45 līdz 54 gadiem - 0,5%, bet vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem marihuānu lieto 0,2% cilvēku.

Ziņojumā pausts, ka citu nelikumīgo narkotiku lietošana Latvijas iedzīvotāju vidū ir mazāk izplatīta nekā marihuānas. Ja marihuānu lieto 14,5% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, tad kokaīnu lieto 2,2%, MDMA jeb ekstazī - 1,4%, bet amfetamīnu - 1,1% šāda vecuma jauniešu.

Kopumā uz iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem gan šī procentuālā attiecība atšķiras, proti, marihuānu vidēji lieto 10% iedzīvotāju, kokaīnu - 1,2%, ekstazī - 0,8%, bet amfetamīnu - 0,7% iedzīvotāju.

Ziņojumā apkopotas arī narkotiku lietotāju ārstēšanās tendences. No marihuānas atkarības 2015.gadā ārstējās 175 cilvēki, tostarp 139 pirmo reizi. Lielākā daļa jeb 91% šo cilvēku bija vīrieši. Vidējais sieviešu, kuras ārstējas no marihuānas atkarības, vecums ir 18 gadi, savukārt vīriešu - 23 gadi. Tendence liecina, ka cilvēku, kuri ārstējas no marihuānas, skaits kopš 2013.gada samazinās.

No kokaīna atkarības Latvija šajā laikā periodā ārstējās deviņi cilvēki, tostarp 89% bija vīrieši, no heroīna atkarības - 350 cilvēki, tostarp 82% bija vīrieši, savukārt no amfetamīna 2015.gadā ārstējās 122 cilvēki, tostarp 78% no viņiem bija vīrieši.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas centra 2017.gada ziņojums par narkotiku izplatību Latvijā apkopo narkotiku piedāvājumu, lietošanu, kā arī veselības aizsardzības problēmas, tostarp narkotiku politiku un valsts rīcību šajā jautājumā. Statistikas dati, kas izmantoti ziņojumā, ir no 2015.gada.