Krievu valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji sevi par kristiešiem uzskata biežāk nekā latvieši, secināts SKDS pētījumā.
Pētījumu centra SKDS 2018. gada martā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka tikai 17% iedzīvotāju patlaban apgalvo, ka netic Dievam. Kopumā 73% sevi uzskata par ticīgiem, bet tikai 43% sevi uzskata par kristiešiem. 30% apgalvo, ka tic Dievam, bet sevi par kristiešiem neuzskata.
Salīdzinot 2018. gada martā iegūtos ar iepriekš veikto aptauju datiem, atklājas, ka pēdējo 10 gadu laikā gan ticīgo, gan kristiešu īpatsvars ir bijis relatīvi stabils. Tā pirms 10 gadiem (2009. gada martā) 19% iedzīvotāju apgalvoja, ka netic Dievam, 42% sevi uzskatīja par kristiešiem, bet 32% apgalvoja, ka tic Dievam, bet sevi par kristiešiem neuzskata, kas kopumā veidoja 74% kristiešu.
SKDS
Aplūkojot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju atbildes vērojams, ka caurmērā biežāk Dievam tic sievietes (83%), gados vecākie iedzīvotāji (vecuma grupa 64 līdz 75 gadi: 86%) un Latgalē dzīvojošie (90%). Vērojama sakarība, ka Dievam nedaudz biežāk tic iedzīvotāji ar zemākiem, bet retāk ar augstiem ienākumiem.
SKDS
Līdzīgi kā runājot par ticību, arī par kristiešiem sevi caurmērā biežāk uzskata sievietes (50%), gados vecākie iedzīvotāji (vecuma grupa 64 līdz 75 gadi 61%) un Latgalē dzīvojošie (77%). Raksturīgi, ka krievu valodā runājošie sevi ievērojami biežāk uzskata par kristiešiem (57%) nekā tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā (33%).
Saskaņā ar aptaujas datiem sevi par neticīgiem caurmērā biežāk uzskata vīrieši (25%), gados jaunākie aptaujas dalībnieki (vecuma grupa 18 - 24 gadi: 36%) un Vidzemē (26%) dzīvojošie.
2018. gada marta aptaujas tehniskā informācija
Atbildes uz jautājumu:
" Vai Jūs ticat Dievam un uzskatāt sevi par kristieti, ticat Dievam, bet neuzskatāt sevi par kristieti, vai arī neticat dievam?"
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptaujas veikšanas laiks: 10.03.2018. līdz 20.03.2018. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1016 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas.
