"Grindeks" palielina apgrozījumu, produkciju un tirgu

© Rūta Kalmuka/F64

Farmācijas uzņēmums, akciju sabiedrība Grindeks nu jau pārkāpis 70 gadu slieksni, un 15. gadu tā padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs ir Kirovs Lipmans.

Pa šiem gadiem koncerna apgrozījums pieaudzis desmitkārt, un iepriekšējais gads izcēlies ar īpaši labiem rezultātiem, ļaujot nopelnīt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

- Kāds bija pērnais gads uzņēmumam? Vai veiksmīgs?

- Man ir viegli runāt par pagājušo gadu, jo tas bija viens no labākajiem. Apgrozījums sasniedza 132,4 miljonus eiro, kas ir par 27 miljoniem eiro vai par 26% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt neto peļņa bija 10,3 miljoni eiro. Esmu gandarīts par šiem skaitļiem, tomēr negrasos apstāties pie tiem, un šogad plānojam vēl lielāku kāpumu - ne mazāku par 10%. 2017. gadā produkcija eksportēta uz 77 valstīm, un tas veidoja 92,5% no kopējā apgrozījuma. Nozīmīgākie tirgi mums ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, ASV, Kanāda, Japāna un Vjetnama.

- Paplašināt arī savu produktu portfeli?

- Jā, protams. Katru gadu tā notiek, un arī šogad būs četri jauni produkti, kas tiek reģistrēti un palaisti tirgū. Atgādināšu, ka paplašinām sadarbības iespējas arī ar Pasaules Veselības organizāciju, ar kuru uzsākts darbs 2014. gadā, kad Grindeks kļuva par ilgtermiņa PVO oksitocīna injekciju piegādes partneri.

Es patiesībā nekad neesmu no tiem, kas apmierinās ar jau sasniegto. Grindeks ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, un esam vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Domāju, ka varam lepoties ar Grindeka pienesumu tautsaimniecībai. Tas man ir būtiski arī kā Latvijas pilsonim, kura dzimta te mīt jau kopš

17. gadsimta. Nepametu Latviju arī tad, kad 90. gadu sākumā puča laikā mani aicināja pie sevis Amerikas radinieki (viņi man daudz palīdzējuši), bažījoties par manu drošību. Esmu šīs zemes patriots un vienmēr atceros savas mātes pamudinājumu - atstāt aiz sevis pēc iespējas vairāk labā. Iespējams, ka tas ir arī izdevies, jo 2001. gadā tiku apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

- Kāds bija uzņēmums, kad jūs kļuvāt par padomes priekšsēdētāju?

- Kad es šeit sāku strādāt, apgrozījums bija vien 10 miljonu eiro liels. Un šobrīd tas ir vairāk nekā desmit reižu lielāks. To ir grūti aptvert, vai ne?

- Kā jūs skaidrojat šādu izrāvienu?

- Viens no priekšnosacījumiem uzņēmuma veiksmīgai attīstībai - investīciju politika.

15 gadu laikā ieguldīti ap 100 miljonu eiro infrastruktūras pilnveidošanā, jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu ražošanas iecirkņu būvniecībā, kā arī citos projektos. Viens no lielākajiem investīciju projektiem - pirms četriem gadiem tika atjaunota Kvalitātes kontroles laboratorija, kas kļuva par vienu no modernākajām un labāk aprīkotajām laboratorijām Baltijā. Projekta realizācijā tika ieguldīti 2,6 miljoni eiro. Pateicoties laboratorijas atklāšanai, tika paplašinātas kvalitātes kontroles iespējas, kā arī uzņēmums uzsāka analītisku pakalpojumu sniegšanu citiem Latvijas un ārzemju uzņēmumiem. Vēl pirms tam notika zāļu formu ražotnes paplašināšana un modernizācija, kas ļāva jaudu palielināt līdz 2 miljardiem tablešu un kapsulu gadā. Jaunajā būvē, ko būvnieki novērtēja kā tehnoloģiski vienu no sarežģītākajām celtnēm, tika ieguldīti aptuveni 13 miljoni eiro. Tas viss, protams, ir prasījis nopietnu un mērķtiecīgu darbu gan no vadības, gan visa kolektīva.

- Mazliet paraksturojiet savu kolektīvu.

- Kopumā koncernā (līdz ar meitasuzņēmumiem) strādā 1355 darbinieki, bet AS Grindeks - 678, no kuriem 61% ir augstākā izglītība. Vidējais darbinieku vecums - 43,7 gadi, bet vidējais darba stāžs uzņēmumā - 10,94 gadi. Kadru mainība ir maza, daļai strādājošo te ir pat vienīgā darbavieta. To arī novērtējam un cenšamies viņiem pateikties ne tikai vārdos, bet arī ar visu veidu atbalstu, tostarp prēmijām, kas nebūt nav tik ierasta lieta daudzos citos uzņēmumos. Mums galva nesāp, ja valstī tiek palielināta vidējā alga, jo varu droši apgalvot, ka no ražotājiem Latvijā mūsu darbiniekiem ir lielākās algas. Ja koncerna rādītāji ir labi, darba samaksu paceļam. Svarīgi ir nodrošināt tādus apstākļus, lai cilvēki varētu strādāt, nelauzot galvu par to, kā iegādāties sev nepieciešamo. Tas nav nekāds vadītājs, kas domā tikai par sava maka piepildīšanu, bet pārējie lai sitas, kā māk. Ja tāda ir vadības politika, labus rezultātus gaidīt nevar, tas viss sabrūk kā kāršu namiņš.

- Diemžēl tādu domājošu vadītāju nav nemaz tik daudz.

- Tas attiecas uz visiem līmeņiem. Man ir žēl, ka mums tik maz tika saglabāta rūpniecība. 1991. gadā - kāda mums bija ražošana! Toreiz rūpniecības ministram Jānim Oherinam, ar kuru satikāmies, kad pie viņa bija atnācis arī Ivars Godmanis, teicu: ko jūs darāt? Kāpēc iznīcināt visu? Rūpniecība ir jāsaglabā! Man atbildēja, lai es nomierinoties, jo Latvija taču ir lauksaimniecības zeme. Šausmas, kāda domāšana! Ja kaut puse būtu saglabāta, kā mēs dzīvotu!

Esmu ekonomists pēc profesijas, izgājis ražošanas procesu no meistara līdz skaitļošanas centra priekšniekam, vadījis lielus uzņēmumus. Ar savu pieredzi vēroju, kas notiek Latvijā, un prātoju: tik mazai valstiņai kā mūsējā ar tādu infrastruktūru, tostarp trim ostām, izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli: no vienas puses Eiropa, no otras - Krievija, bija jādzīvo daudz labāk nekā Šveicē. Bet mēs nemākam izmantot savus apstākļus. Un vēl visu laiku mums diktē savus noteikumus tad vieni, tad citi. Kad spēsim rīkoties kā neatkarīga valsts? Kā savas zemes saimnieki?

- Jūs lielu uzmanību pievēršat gan izglītībai, gan zinātnei. Kādi ir jaunākie projekti, ko atbalstāt?

- Piešķiram dažādas balvas, stipendijas, prēmijas, atbalstām ārstu konferenču un citu pasākumu rīkošanu. Atgādināšu, ka ar Latvijas Zinātņu akadēmiju sadarbība tika sākta 1998. gadā. Tas bija pirmais sadarbības līgums ar uzņēmumiem, kas sāka zinātnes mecenātismu Latvijā. Pirmās balvas - Zelta pūce un Sudraba pūce - tika pasniegtas tā paša gada nogalē (tās tiek piešķirtas ik pēc diviem gadiem).

Sākām atbalstīt projektus izglītībai, jo uzņēmumā ļoti trūka darbinieku. Ieguldījām lielus līdzekļus, lai jauniešus pievērstu mācīties dabaszinības un studēt ķīmiju. Patiesībā sāp sirds, ka šobrīd izglītības līmenis arvien krītas, līdz ar to arī jauno speciālistu profesionālais līmenis. Liela daļa spējīgu jauniešu aizbrauc mācīties uz ārvalstīm, tur iegūst labu izglītību, bet atpakaļ nebrauc. Diemžēl netrūkst arī gadījumu, kad esam investējuši ne mazas summas kāda studenta apmācībā, bet viņš pēc otrā kursa izvēlas aizbraukt uz ārzemēm. Protams, ir arī šeit izstudējušie, kam ir laba zināšanu pamatbāze un kas nonāk mūsu uzņēmumā, un te turpina arī strādāt.

- Cik zinu, jūs sadarbojaties ar vairākām augstskolām.

- Jau daudzus gadus sekmīgi sadarbojamies ar Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultāti un citām augstskolām. Mēs esam iesaistījušies Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžas profesionālā standarta izstrādē, arī lektori ir no mūsu darbinieku vidus. Atbalstot spējīgus, talantīgus un mērķtiecīgus studentus, ik gadu nodrošinām prakses vietas uzņēmumā un iespēju par Grindekam aktuālām tēmām izstrādāt pētnieciskos un zinātniskos darbus. Piedāvājam studentiem strādāt nepilnu darba laiku, ko var savienot ar mācībām.

- Kā piesaistāt dabaszinātnēm jaunāko paaudzi?

- Jau devīto gadu rīkojam Profesiju dienas skolēniem. Arī šogad no 7. februāra līdz 7. martam te pulcējās dabaszinātnēs spējīgi 9. līdz 12. klases skolēni no visas Latvijas, kuri savu nākotnes karjeru redz kādā no farmācijas nozares profesijām. Mēs viņiem ļaujam vienu darbadienu darboties līdzās kādam no uzņēmuma speciālistiem. Šogad projektā piedalījās 42 jaunieši, bet kopumā pa visiem gadiem tādu bijis 412. Lielāka interese šoreiz bija par divām profesijām - ražošanas farmaceitu Gatavo zāļu izstrādes nodaļā un Aktīvo farmaceitisko vielu analītiskās grupas ķīmiķi, kas norāda uz augstāku skolēnu interesi par zāļu radīšanu.

Latvijā

Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās un pirmajām ziņām par tehnoloģiju gigantu dibinātāja Īlona Maska izredzēm nokļūt ASV prezidenta administrācijas vadībā lietotāji masveidā sāka pamest Maskam piederošo “X” platformu. Jaunā platforma “Bluesky”, kas ir ļoti līdzīga kādreizējam “Twitter”, tagad piesaista miljoniem jaunu lietotāju. “Neatkarīgās” žurnālistu raksti un portāla NRA ziņas tagad ir lasāmas arī šajā platformā.