Banku sacensība ar nebanku kreditētājiem tagad izvēršas uzņēmumu kreditēšanas sektorā, kur banka Citadele piesaka sevi kā pirmo Baltijā, kas ieviesusi uzņēmumu individuālo kredītreitinga noteikšanu tiešsaistes režīmā.
Banku sacensības ilustrācijai noder Citadeles piedāvājuma salīdzinājums ar tikai vienu mēnesi veco Swedbank piedāvājumu uzņēmumiem atklāt par sevi datus, lai saņemtu kredītreitinga novērtējumu krāsu izteiksmē: ja zaļā krāsa, tad var nākt uz banku pēc naudas, ja dzeltenā - var nākt uz banku apjautāties par rādītāju uzlabošanu, ja sarkanā - nav vērts tērēt šādai sarunai laiku. Citadele piedāvā vairāk. Pirmkārt, tā gatava rēķināt kredītreitingu jebkuram Latvijas uzņēmumam, nevis tikai saviem klientiem, kā to dara Swedbank. Otrkārt, reitings tiek izteikts nevis krāsās, bet skaitļos - turklāt absolūtos skaitļos, nevis ar indeksiem. Interesentiem tiek nosaukta aizdevuma summa un procenti, par kādu Citadele šādu naudu gatava aizdot. «Izpaliek minējumi par savām iespējām, gājiens uz bankas filiāli un atbildes gaidīšana,» lepojas Citadeles valdes loceklis Vladimirs Mironovs, bet tūlīt gan seko piebilde, ka «datorprogrammas «viedoklis» nav galīgais atzinums. Bankas darbinieki vienmēr būs gatavi individuāli meklēt risinājumus».
Datorizēto sazināšanos bankas piedāvā mazo un vidējo uzņēmumu segmentam, bet tā ir pieklājības frāze, lai uzmundrinātu sīkuzņēmumus, kuri bankās visvairāk gaidīti. Citadele saskaitījusi, ka no pērn uzņēmumiem piešķirto kredītu skaita lielākā daļa jeb 60% bijuši mikrokredīti ar caurmēra summu 12 tūkstoši eiro. Tas ir pārliecinoši maz attiecībā pret tagadējo cenu līmeni, kurā ar 12 tūkstošiem eiro nepietiek, lai nopirktu vienu istabu dzīvoklī Rīgā vai divu triju istabu dzīvokli citās Latvijas pilsētās. Tomēr šī statistika liecina par daudziem gadījumiem, kuros banka un kredītņēmēji vienojušies ticībā, ka šāda nauda kopā ar kredītņēmēja ietaupījumiem un biznesa ideju radīs tādas preces vai pakalpojumus, kas ļaus aizņēmumu atpelnīt.
Bez ķīlām izsniegtie mikrokredīti uzņēmumiem pēc sava apjoma nav atšķirami no patēriņa kredītiem privātpersonām, kurām sazināšanos elektroniskajā telpā bankas piedāvājušas jau agrāk. Pusotra gada laikā par savu kredītreitingu pēc Citadeles metodikas painteresējušies 260 tūkstoši privātpersonu. Savukārt Swedbank katram savas internetbankas klientam pati nosauc aizdevuma summu, kas būtu samērīga ar naudas apriti šā klienta kontā.
Banku rosība ir lielā mērā izskaidrojama ar konkurenci ne tikai savā starpā. Piemēram, pavisam svaigu reklāmu zem virsraksta «Kredīts uzņēmumiem bez ķīlas ir labākā alternatīva banku aizdevumam» klajā laidis kreditēšanas uzņēmums West Kredit. Tas cenšas pārvērst no defekta par efektu mazāku klientu skaitu, ja salīdzina ar bankām, un sola saviem klientiem individuālu pieeju aizdevumu izsniegšanā.
Daudzi mazi aizdevumi neprasa no bankām riskēt ar milzīgu naudu visu aizdevumu kopsummā. Aizdevumi dod bankām pastāvīgus ienākumus ne tikai no kredītprocentiem, bet arī par parādnieku kontu apkalpošanu. Par pamatsummu atgūšanas izredzēm var domāt dažādi. Ir saprotama banku rīcība, piekārtojoties tādai Latvijas ekonomikai, kāda tā ir. Skarbi sakot, mikrokredīti atbilst mikroekonomikai. «Pēckrīzes periodā mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā auguši daudz straujāk nekā lielie uzņēmumi,» to pašu mazāk skarbos toņos pasaka Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņš atsaucas uz Eurostat, ka 2011.-2015. gadā uzņēmumu ar mazāk nekā 10 darbiniekiem kopējais apgrozījums audzis par 5,8%, kamēr lielajiem uzņēmumiem ar darbinieku skaitu virs 250 apgrozījums palielinājies par 3%.
Pēdējos gados, par kuriem daudzi dati vēl nav apkopoti, situācija varētu būt mainījusies atbilstoši Eiropas Centrālās bankas (ECB) sadrukātās naudas masas pieaugumam, kas nonāk arī līdz Latvijai kā samaksa par mūsu eksportprecēm. To ražošanā priekšroka ir uzņēmumiem, kur darbinieku tomēr ir vairāk nekā desmit. Tomēr ECB nauda nerada Latvijā lieluzņēmumus, kas būtu samērojami ar ļoti sen likvidēto VEF un ne pārāk sen likvidēto Liepājas metalurgu. Ja nav tādu uzņēmumu, kas vilktu uz Latviju lielu naudu, tad atliek pārdalīt vietējos resursus - raut maizi no mutes kaimiņam. To gandrīz burtiski ilustrē Citadeles sagatavotais - bankas uztverē pozitīvais - piemērs par aizdevumu cilvēkiem, kuri 2015. gada beigās sākuši cept eklērus un tagad to dara jau trijās vietās. Jautājums ir par to, vai šādai ne pirmās nepieciešamības precei saglabāsies pieprasījums grūtākos laikos, ja apsīks Eiropas Savienības fondu naudas plūsma un dzīves dārdzība eiro izteiksmē turpinās celties atbilstoši eiro drukāšanai.