Labklājības ministrija (LM) rosinās minimālo mēneša darba alga 2011.gadā nepārskatīt un atstāt esošā 180 latu apmērā, liecina valdības 1.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums "Par minimālās mēneša darba algas regulējumu un apmēru 2011.gadā".
LM rosina atzīt par spēku zaudējušu "Koncepciju par minimālo darba algu", jo izveidotā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēma ekonomiskās krīzes situācijā nevar darboties. Izveidoto minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu bija paredzēts ieviest līdz 2010.gadam. Koncepcijā noteikto mērķi septiņu gadu laikā nav izdevies sasniegt , jo minimālā mēneša darba alga nav sasniegusi 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.
Reāli ik gadu minimālās mēneša darba algas apmērs netika noteikts atbilstoši koncepcijai, un 2010.gadā minimālā mēneša darba alga netika paaugstināta, jo ekonomiskās krīzes situācijā nav iespējams algu paaugstinājums. Tāpēc koncepcijas turpmāka ieviešanas pagarināšana nav racionāla un tā ir jāatzīst par spēku zaudējušu, uzsver ministrija.
"Ekonomiskās krīzes situācijā, kad samazinās strādājošo skaits un strādājošo darba algas, darba tirgū parādās tendences, ka kvalificēts darbaspēks un nekvalificēts darbaspēks tiek algots par minimālo mēneša darba algu, pieaug ēnu ekonomikas apjoms, kurā plaši izplatīta ir nereģistrētā nodarbinātība, nodokļu nemaksāšana, kā arī darba algu izmaksa "aploksnēs", tāpēc var prognozēt, ka nodokļu ieņēmumi pārsvarā tiks iekasēti no minimālās mēneša darba algas. Ņemot to vērā, LM piedāvā nepaaugstināt minimālo mēneša darba algu 2011.gadā un atstāt to esošā 180 latu apmērā," teikts LM izstrādātajā ziņojumā.
LM priekšlikumu nemainīt minimālās algas apmēru atbalsta arī Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrija.
Savukārt Latvijas Brīvo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norādījusi, ka, lemjot par minimālās darba algas turpmāko regulējumu un apmēru, ir jāņem vērā fakts, ka reālā (neto) minimālā darba alga, kas ir spēkā kopš 2009.gada 1.janvāra, ir samazinājusies uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pieauguma un neapliekamā ienākuma samazināšanās rēķina. Proti, ja 2009.gada 1.janvārī minimālā darba alga strādājošajam bez papildus apgādājamajiem bija 180 lati bruto jeb 146,83 lati neto, tad pašlaik 180 lati bruto ir vienādi ar 130,31 lati neto, kas nozīmē strādājošā ienākumu samazinājumu par 16,51 latu.
Ņemot vērā minēto ienākumu samazinājumu, LBAS ierosina to kompensēt, palielinot minimālās darba algas apmēru. "Mūsu aprēķini rāda, ka strādājošo ienākumu samazinājums tiktu kompensēts, ja minimālā darba alga pieaugtu no 180 latiem mēnesī līdz 205 latiem bruto mēnesī," teikts LBAS priekšlikumā. Šāds minimālās darba algas palielinājums samazinātu arī valsts zaudējumus, kas radušies ēnu ekonomikas rezultātā.
Strādājošo vidējā bruto mēnešalga 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par 18,64 latiem, sasniedzot 460,68 latus. Tajā pašā laikā minimālā bruto mēnešalga bija tikai 39,07% no 2009.gada vidējās bruto mēnešalgas. Ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās un augstais bezdarba līmenis 2010.gadā ļauj prognozēt vidējās bruto mēnešalgas tālāku samazināšanos.
Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem par iztikas minimumu šī gada februārī - 163,34 latiem, var secināt, ka tas joprojām pārsniedz minimālās algas apmēru - 130,31 latus neto. Ņemot to vērā, LBAS ierosina neatteikties no Koncepcijas par minimālo darba algu. Tā vietā LBAS ierosina to precizēt, noteikt garāku ieviešanas termiņu un 2011.gadā palielināt minimālo bruto mēnešalgu līdz 205 latiem.
Latvijai ir saistoši vairāki starptautiskie līgumi, kuros tiek risināts darba samaksas jautājums, piemēram, ANO Starptautiskajā paktā par cilvēka ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ir noteikts, ka pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas sekmē it īpaši atlīdzību, kas nodrošina visiem strādājošajiem vismaz apmierinošu eksistenci viņiem pašiem un viņu ģimenēm.
Viens no Latvijas ratificētās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas "Par minimālās darba algas noteikšanu" mērķiem ir aizsargāt strādājošos no nepamatoti zemām algām. Tas uzliek valstij pienākumu, nosakot minimālās darba algas līmeni, ņemt vērā strādājošo un viņu ģimenes vajadzības, vispārējo darba algu līmeni valstī, dzīvošanas izmaksas, sociālos pabalstus, citu sociālo grupu relatīvo dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, ieskaitot ekonomiskās attīstības prasības, darba ražīguma līmeni un vēlamību sasniegt un uzturēt augstu nodarbinātības līmeni. Tāpat ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā ir noteikts, ka "katram strādājošajam ir tiesības uz taisnīgu un pienācīgu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei".
Joprojām minimālās mēneša darba algas apmērs valstī nav sasniedzis Eiropas Sociālajā hartā noteikto - atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus", kas pēc ekspertu aprēķiniem ir 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas. Līdz ar to Latvija nevar ratificēt šo Eiropas Sociālās hartas panta daļu.
Ņemot to vērā, LM uzskata, ka, pamatojoties uz iepriekš minētajiem starptautiskajiem līgumiem, Latvijai ir uzliktas zināmas saistības attiecībā uz darba samaksas regulējumu, tāpēc valstij būtu jāveic viss nepieciešamais, lai pēc iespējas ātrāk minētās starptautiskās saistības izpildītu pienācīgi un minimālās mēneša darba algas apmērs valstī sasniegtu izdzīvošanas līmeni.
Aplūkojot situāciju Eiropas Savienībā kopumā, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja "Eurostat" datiem Latvijā 2006., 2007. un 2008.gadā minimālā mēneša darba alga ir viena no zemākajām salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izņemot Bulgāriju un Rumāniju.
LM atbalsta Finanšu ministrijas viedokli, ka nav jāpiesaista minimālā mēneša darba alga ekonomiskajiem rādītājiem, bet turpmāk tā jānosaka atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī.