Valsts atpērk mežu un izcirtumus

Latvijā pašreiz ir ap 130 tūkstošiem meža īpašnieku, no kuriem desmitā daļa aptaujās atzīst, ka apdomājot īpašuma pārdošanu. Savukārt valsts a/s Latvijas Valsts meži (LVM) Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns stāsta Neatkarīgajai par darījumiem ar meža zemi un jo īpaši par LVM piedāvājumu zemi atpirkt.

- Vēlamies informēt sabiedrību par meža zemju iegādes kampaņu, - uzsver V. Kalns. - Tā nav tikai mūsu pašu iedoma, pilsoniska aktivitāte vai mūsu izvēlēts veids, kā vairot uzņēmuma kapitālu. Meža zemju iegāde ir noteikta arī valdības deklarācijā, turklāt ne tikai tagadējās valdības deklarācijā. Jau kopš 2006. gada LVM atbildīgas dividenžu politikas ietvaros daļu no peļņas novirza zemes iegādei. Tādā veidā tiek panākta efektīva dabas resursu izmantošana un zemju īpašumu konsolidācija. Ar savu augstvērtīgo stādāmo materiālu un pieredzi mežu kopšanā LVM neapšaubāmi ir spējīgi valdības prasības izpildīt. Ja meža zemes pārnāk no citiem īpašniekiem mūsu rokās, tad tās vismaz vairākumā gadījumu piedzīvos labāku kopšanu un dos lielāku pienesumu meža nozarei un valstij.

- Latvijā kopumā tomēr nav atcelta aksioma, ka privātie īpašnieki saimniekojot principā labāk par valsti. Ja atliekam malā mežu apsaimniekošanu, tad privātie mežu uzpircēji noteikti pārspēj LVM pēc intensitātes, ar kādu viņi piedāvā mežu atpirkšanu. Diez vai iespējams nobraukt 100 km pa lieliem vai maziem Latvijas ceļiem un neieraudzīt vairāk par vienu plakātu, ka šāda firma vai tāda firma pērk mežu ar visu zemi.

- Mūsu īpašniece Zemkopības ministrija neparedz visu LVM peļņu novirzīt zemju uzpirkšanai. Līdz ar to mēs nepretendējam uz tādu iegāžu apjomu, lai mums būtu jāreklamējas katrā ceļa galā. Lielāko daļu peļņas mēs iemaksājam dividendēs valsts budžetā, tāpat lieli ieguldījumi nepieciešami meža ceļu tīkla izveidei un uzturēšanai. Salīdzinot ar šādiem izdevumiem, meža zemes pirkšanai atlikusī nauda nav liela. Šogad mums budžetā ir paredzēti līdzekļi aptuveni 2000 hektāru meža zemju iegādei. Nedaudz mazāku pirkumu apjomu mēs noturam gadu no gada, turpretī skandināvu pensiju fondiem un citiem uzpircējiem nauda parādās kampaņveidīgi, un tad tā meklē sev iespējami ātru pielietojumu. Tad gan vajag izlikt plakātu katrā ceļmalā, bet par mūsu esamību mežu īpašnieki jau tāpat zina. Kuram īpašniekam rodas interese par īpašuma pārdošanu, tas ieskatās LVM mājaslapā un izmanto to pārdošanas pieteikumu iesniegšanai. Laiku pa laikam mēs tomēr meža īpašniekus uzrunājam, izmantojot reģionālo preses izdevumus, elektroniskos portālus un citus infirmācijas kanālus.

- Kā parādīt - 2000 hektāru ir daudz vai maz Latvijas mērogā?

- Tie būtu kā trešā daļa no Liepājas pilsētas vai viss Ķīšezers vai Babītes ezers.

- Vai atpērkamās zemes platība ir katru gadu vienāda?

- Tā ir liela platība, bet mūsu mērķis nav pilnīgi vienādi un apaļi skaitļi. Pērn mēs nopirkām 1600 hektāru, šogad plānojam pirkt vairāk. Pirkšanas darījumu skaits arī gadu no gada daudz nemainās, tas ir virs 100 darījumiem gadā. Iegādājamo platību diapazons turpretī ir ļoti liels. Tas sākas no 0,2 hektāriem un var sniegties līdz 100 hektāriem.

- Vai LVM mežu platības tikai nāk klāt vai arī iet projām?

- Ir platības, kas paliek LVM, bet tiek izslēgtas no saimnieciskās darbības līdz ar dabas aizsardzības teritoriju un mikroliegumu paplašināšanu. Biotopu kartēšana ir notikusi tikai vienu gadu un vēl divus gadus turpināsies. Nekas neliecina, ka aizsargājamo teritoriju kļūs mazāk - to kļūs vairāk. Jaunu meža zemju pirkšana ir kompensējošs mehānisms, lai mēs varētu izpildīt savas saistības pret uzņēmumiem, kuri rēķinās ar LVM kā stabilu un prognozējamu koksnes pārdevēju. Tieši tas pats sakāms sakarā ar dažādiem valsts infrastruktūras projektiem, kuru izpilde daļēji skar valsts meža zemes. Tādi projekti ir elektropārvades Kurzemes loks, kas prasīs ap 200 hektāriem meža zemes, Rail Baltica prasīs vismaz 600 hektāru. Tā ir platība, ko zaudēs tieši LVM, nevis kopējā platība, kas šiem projektiem nepieciešama.

- Attiecībā pret 2000 hektāriem ik gadu plusā šie zaudējumi nešķiet lieli.

- Jā, kopumā mums zemes kļūst vairāk, jo tas atbilst mežu nozares pamatnostādnēm, un katra nākamā valdība to akceptē. Meža zemju iegādes pozitīvo ietekmi uz Latvijas mežsaimniecības kopējo produktivitāti ir visai viegli pamatot, palūkojoties uz to mežu īpašnieku grupu, kurai ir piemērots tāds atpirkšanas piedāvājums, kādu izsaka LVM. Mežu īpašnieku sastāvs nav viendabīgs. Ir privātie mežsaimniecības uzņēmumi, un ir arī privātpersonas, kas pavisam labi tiek galā ar savu mežu apsaimniekošanu. Ir arī tādi īpašnieki, kas iesaistās meža īpašnieku kooperatīvos un ar to palīdzību visas problēmas atrisina. Tomēr ir īpašnieki, kuru zināšanas par mežu beidzas ar cirsmas pārdošanu. Ko darīt tālāk, kā mežu atjaunot un kā kopt? Tas ir īpašnieku segments, no kura mēs gaidām pārdevējus, jo mūsu mērķis nav iegādāties zemes ar iespējami drīzā laikā cērtamu mežu. Mūsu mērķis nav koksnes kubikmetri, bet zemes hektāri, uz kuriem mežs izaugs agrāk vai vēlāk. Mēs esam ilgtspējīgs uzņēmums un nekad nepazudīsim no Latvijas ikdienas.

- Varētu iedomāties arī tādu īpašnieku, kura meža izmērs un novietojums padara šā meža gabala pievienošanu lielākam masīvam par labāko risinājumu.

- Protams, mēs ņemam vērā visus faktorus: vai īpašums robežojas ar mūsu zemi, pa kādu ceļu tas sasniedzams vai vispār nav sasniedzams, vai tur dominē slapjie vai vai sausie meža tipi, vai tur vajadzīga susināšana, un vai tur ir kādi saimnieciskās darbības ierobežojumi. Neviens no šiem kritērijiem darījumu neizslēdz. Varam pirkt īpašumu, kas ar mūsu mežu nerobežojas un kas nav pie ceļa, bet katrā gadījumā ir jābūt tādiem apstākļiem, kas notur darījuma kopējo lietderību. Viena no mūsu priekšrocībām pret citiem mežu uzpircējiem ir mūsu jau esošais mežu apsaimniekošanas tīkls, kas ar zemes resursiem un personālresursiem noklāj visu Latviju. Ja ir tādi mežu īpašnieki, kuriem nav izdevies savu īpašumu pārdot citiem, tiem noteikti būtu jāinteresējas pie mums. Tad paliek jautājums par cenu - vai tā apmierinās īpašnieku.

- Vai jūsu cenu piedāvājuma diapazons daudzmaz sakrīt ar konkurentu piedāvājumiem?

- LVM piedāvājumu ne reti kritizē, ka mūsu cenu parastais diapazons atrodas starp tūkstoš un diviem tūkstošiem eiro par hektāru. Pierauguša meža zemes cena var sniegties līdz 12, 14 un pat 16 tūkstošiem eiro par ciršanai gatavu priežu vai egļu meža hektāru. Nav tā, ka mēs nespētu vai principā atsakāmies konkurēt arī ar šādām cenām, tikai mums ļoti, ļoti reti piedāvā īpašumus, kur būtu pamats lūkoties uz tādām cenām. Pamatā mums piedāvā izcirtumus vai jaunaudzes. Jebkurā gadījumā piedāvāto īpašumu apsekos mūsu speciālisti. Viņi aprēķinās īpašuma cenu atbilstoši tai metodikai, kādu vispār lieto LVM.

- Kāda ir motivācija cilvēkiem pārdot mežu zem meža zemes nosaukuma?

- Meža īpašnieks un viņa īpašums var atrasties tālāk viens no otra nekā tikai pretējās Latvijas malās. Varbūt īpašnieks dzīvo kaut kur citur Eiropā vai pasaulē. Tad loģiskākais veids ir šķirties no meža īpašuma, nevis rīkot cirsmas izsoli, kas prasa pastāvīgāku būšanu blakus īpašumam.

- Ko ar meža zemi dara tie pircēji, kurus īstenībā interesē cērtami koki?

- Kur tiek ieguldīta skandināvu pensiju fondu vai citu skaidri zināmu īpašnieku nauda, tur ir redzamas arī rūpes par ieguldījuma tālāko likteni. Praktiski tas nozīmē izcirtuma apstādīšanu visbiežāk ar LVM piedāvāto stādāmo materiālu. Pircējiem gan jāņem vērā, ka stādu iegūšana nav vienas nedēļas vai vienas vasaras darbs.

- Vai jums drīkst piedāvāt arī lauksaimniecības zemi, ja to šķiet prātīgi apmežot?

- Jā, varam skatīties uz neproduktīvajām lauksaimniecības zemēm, kuras lauksaimnieki neizmanto. Nevienā brīdī nevajadzētu baidīties, ka mēs konkurējam ar lauksaimniekiem. Mēs noteikti nemaksāsim daudzus tūkstošus eiro par hektāru tīra lauka, cik maksā tāda lauksaimniecības zeme. Pēc mūsu uzņēmjuma iekšējiem normatīviem ir tā, ka mēs nepērkam lauksaimniecības zemes platībā virs desmit hektāriem, ja tie aizņem vairāk par pusi no īpašuma un ja augsmes auglība ir virs 30 ballēm. Ja ir kaut cik racionāls pamats zemi atstāt lauksaimniecībā, tad mēs zemes īpašniekam tā arī pateiksim, bet, no mūsu viedokļa, pērkamu zemes gabalu tiešām netrūkst. Klasisks mantotas zemes gabals sastāv daļēji no meža un daļēji no laukiem, kurus būtu prātīgi pievienot meža zemei, ja īpašnieks nevēlas rīkoties savādāk. Varbūt viņš atstās sev laukus, varbūt - tikai māju ar dārzu. Zemes īpašumu sadalīšanu mēs palīdzam nokārtot.

- Nav dzirdēta žēlošanās, ka LVM būtu kādu zemes pārdevēju apkrāpis.

- Ir trīs lieli plusi, kāpēc meža zemes pārdevējiem vērsties tieši LVM. Pirmais, ka mēs uzpērkam visu veidu meža zemi. Ja kāds par to maksās vairāk, tad mēs ceļā nestāsimies, bet mūsu nosauktā cena tomēr balstīsies uz speciālistu veikta īpašuma apsekojuma un daudzos gadījumos pārbaudītu aprēķinu metodiku rezultātiem. Otrkārt, LVM mežs paliks brīvi pieejams bijušajiem īpašniekiem tāpat kā jebkuram citam, kas tur gribēs ogot, sēņot vai vienkārši uzkavēties. Treškārt, mūsu mežu ir tik daudz, ka lielākajai daļai piedāvāto īpašumu kaut kur būs savienojums ar mūsu mežu masīvu, un tad savienoto īpašumu apsaimniekošana būs ļoti efektīva.

- Cik ilgā laikā iespējams nokārtot meža zemes pārdošanas darījumu ar LVM?

- Mums ir sakārtotas zemes piedāvājumu apstrādes procedūras. Pārdošanas pieteikumu skaits mums ir ap tūkstoti gadā, bet līdz darījumiem nonāk desmitā daļa pieteikumu, jo daudzi nekautrējas mums pavaicāt par sākotnējo cenu un tad meklē citus pircējus. Par cenas aprēķināšanu mēs nekādu maksu neprasām. No īpašnieka gaidām zemes gabala robežplānu un aktuālos meža inventarizācijas datus. Tie dabūjami Valsts meža dienestā reizi gadā bez maksas. Dokumentus iespējams iesniegt elektroniski LVM mājaslapā vai personīgi jebkurā no LVM klientu apkalpošanas centriem. Divu līdz triju nedēļu laikā sniegsim atbildi, kāda varētu būt pirkuma summa. Lēmums pieņemt šo cenu vai meklēt citu pircēju ir jāpieņem īpašniekam. Ir jārēķinās ar to, ka valsts uzņēmums ievēro visu lēmumu pieņemšanas procedūru LVM valdē, padomē un akcionāru sapulcē, kas aizņem vēl divus līdz trīs mēnešus, bet LVM nosauktā cena paliks spēkā.