Latvijai pēc Māstrihtas kritēriju izpildes jāļauj pievienoties eirozonai, jo Latvija var pierādīt, ka ir labāka valsts par daudzām no tām, kas jau tagad ir eirozonā, šodien NATO Parlamentārās asamblejas sesijas Ekonomikas un drošības komitejas sanāksmē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Nīderlandes pārstāvis interesējās, kāpēc jau esošajām eirozonas valstīm būtu jādod iespēja Latvijai iestāties eirozonā, ņemot vērā, ka jau patlaban Eiropas vienotajā monetārajā politikā ir ne mazums problēmu. Rimšēvičam ilgi atbilde nebija jāmeklē, un viņš uzsvēra, ka Latvija jau tagad ir pierādījusi, ka ir labāka par citām eirozonas valstīm.
"Mēs nelūdzam nekādus izņēmumus, jo varam pierādīt, ka spējam izpildīt nepieciešamos kritērijus, bet ir svarīgi, lai durvis uz eiro paliek atvērtas, dodot iespēju tām valstīm, kas tagad smagi strādā pie Māstrihtas kritēriju izpildes," uzsvēra LB prezidents, sakot, ka tas ir svarīgi, lai valstīm nezustu motivācija turpināt iesākto ceļu.
Rimšēviča skatījumā Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir reāls un sasniedzams mērķis, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešama tālākā budžeta konsolidācija, tomēr arī budžeta konsolidācija neesot tikai līdzeklis eiro ieviešanai, bet gan arī veids, kā nodrošināt izaugsmi un stabilitāti ne tikai Latvijā, bet arī visā reģionā.
"Latvija negrib ieviest eiro tikai eiro pēc, jo eiro nav kaut kas dievam līdzīgs, kas mums jāievieš par katru cenu, bet uzskatām, ka tā būs balva, ko saņemsim par smago darbu ekonomikas stabilizācijai," skaidroja Latvijas centrālās bankas prezidents.
"Līdzko visi ekonomikas rādītāji sasniegs ilgtspējīgas attīstības līmeni, Latvija būs tiesīga ieviest eiro kā balvu par to, ka esam izgājuši cauri šiem smagajiem laikiem," uzskata Rimšēvičs.
Vienlaikus LB prezidents atzina, ka pašreizējās diskusijas par eirozonas nākotni ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu, ka fiskālās "nekārtības" turpmākajos gados vairs neapdraudētu eirozonas stabilitāti. "Valstīm nav citas izejas, kā konsolidēt budžetus, citādi nākamajām paaudzēm vēl būs jāmaksā mūsu parādi un nebūsim spējīgi apmaksāt izdevumus izglītībai vai medicīnai," pārliecināts ir Rimšēvičs.
Viņš pieļāva, ka motivācija, lai valstis arī pēc iestāšanās eirozonā turpinātu ievērot Māstrihtas kritērijus, varētu būt nosacījums, ka gadījumā, ja valsts to nespēj nodrošināt, tad tai ir jāizstājas no vienotās Eiropas monetārās telpas.
Kā ziņots, šodien Rīgā turpinās NATO Parlamentārās asamblejas sesija. Šodien vienlaicīgi notiek trīs nozaru komiteju sanāksmes, kurās paredzētas diskusijas par būtiskām starptautiskās drošības politikas aktualitātēm.