Tā arī nesagaidot skaidru valsts attieksmi jautājumā par Latvijas piekrastes turpmāko apsaimniekošanu, pašvaldību domju dienaskārtībā iekļauts konceptuāls lēmumprojekts par pludmaļu pārņemšanu.
Šo dumpošanos izraisījis fakts, ka gadiem ilgi pašvaldības iegulda līdzekļus piekrastes uzturēšanā, kaut gan faktiski pludmales tām nepieder, un šādā kontekstā gan tēriņi ir pretlikumīgi, gan arī visas labiekārtojuma būves – soliņi, ģērbkambari, rotaļu laukumi bērniem. Šopavasar Piekrastes pašvaldību apvienība nāca klajā ar iniciatīvu sakārtot valdībā un Saeimā gadiem iestrēgušo jautājumu, piedraudot, ka no nākamajām brīvdienām pārtrauks kopt piekrasti.
Tagad Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis Neatkarīgajai atzīst, ka protesta akcija pati par sevi nav būtiska. Svarīgs ir risinājums, un pirmais solis uz to ir pašvaldību kopējā viedokļa formulēšana. Konceptuāls lēmums par pludmales pārņemšanu tiek gatavots arī Jūrmalas domē. Kā skaidro domes pārstāve Inese Auniņa, pašvaldībai būtu vienkāršāk koordinēt jebkuras ar pludmali saistītās darbības, neiesaistot kādu valsts institūciju kā īpašnieku. "Pilsēta ir atbildīga par šīs teritorijas uzturēšanu kārtībā un pilnvērtīgu izmantošanu pilsētas iedzīvotāju un tūristu interesēs," skaidro dome. Šogad kopšanas darbiem, pārvietojamo tualešu uzturēšanai un dažādiem labiekārtojumiem pašvaldība plānojusi tērēt virs simts tūkstošiem latu.
Šonedēļ lēmumprojekts par pludmales pārņemšanu no valsts 100% apjomā un bezatlīdzības kārtībā pieņemts arī Attīstības komisijā Ventspils domē. Tālāk to virzīs uz deputātu balsojumu. Kā skaidro Teritoriālplānošanas un zemes ierīcības dienesta vadītājs Dainis Plūme, Ventspils, tāpat, kā visas citas pašvaldības, šobrīd spiesta kopt būtībā svešu īpašumu.
Iepriekš pašvaldību solītie atkritumu protesti, visticamākais, nenotiks, jo nav jau arī īsti, kam demonstrēt, cik ļoti piemēslotas var kļūt pludmales, jo no valsts puses interese par šo problēmu ir nulle. Savukārt atpūtnieki ne pie kā nav vainīgi.
Aptaujātās ministrijas atsaucas uz pāris gadus vecu koncepciju un atbildību par problēmjautājuma tālāku virzību arvien cenšas pārspēlēt viena otrai.
Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris šādu valsts izvairīšanos un kavēšanos skaidro ar sava veida apsūdzību: "Uz pašvaldībām nevar paļauties," ar to domājot būvniecību kāpu zonā, arī daudzviet tūristiem atņemto iespēju brīvi nokļūt pludmalē.
Taču pašvaldību līderis A. Jaunsleinis oponē – ja pastāv šādas bažas, likumos var noteikt, ka pludmale piekrīt pašvaldībai, taču nav atsavināma.
LPS izsūtītajā vēstulē pilsētām un novadiem ar lēmuma pieņemšanu lūgts nekavēties, un, iespējams, jūnijā būs pilnīga skaidrība. Visticamākais, ka vairākums pašvaldību vēlēsies pārņemt pludmales. Šaubas varētu būt vien gadījumos, ja teritorija ir ļoti liela, bet atpūtnieku maz. Formulējusi vienotu viedokli, LPS meklēs sarunu partneri vispirms valdības koalīcijā, bet pēc tam pašā valdībā un Saeimā.
Atrisinot īpašumtiesību domstarpības par pludmalēm, globālākas problēmas sagaidāmas ilgtermiņā. Klimata pārmaiņu dēļ krasts arvien atkāpjas, un valstij vai, iespējams, pēc laika pašvaldībām piederošā pludmale iegraužas arvien dziļāk privātīpašumos. Pagaidām šai problēmai valsts līmeņa uzmanība netiek pievērsta, ja vien par tādu neuzskata monitoringu un zaudēto sauszemes hektāru ikgadēju saskaitīšanu.