Krievu kanālu izplatītājs spiež uz kabeļoperatoriem
Daži Kurzemes kabeļoperatori atteikušies no Krievijas telekanālu izplatīšanas. Tas gan nav noticis politisku apsvērumu dēļ. Vienkārši jaunie starpnieka piedāvātie līgumi ir nepaceļami un netaisnīgi.
Krievijas populārākie telekanāli pasaulei tiek raidīti bez maksas - šādi Kremlis izplata savu ideoloģiju. Taču nosacījums tās bezmaksas baudīšanai ir satelīta signāls. Kabeļiem ķepu uzlicis starpnieks TEM LV, kas ietilpst mediju koncernā Baltijas mediju alianse. Kaut kādu iemeslu dēļ Krievija akceptē situāciju, ka šī kompānija brīvi diktē Latvijas kabeļoperatoriem tādus nosacījumus, ko tie nespēj vai negrib pildīt, lai nepārkāptu likumus.
Trīs kompānijas atteikušās
Kurzemē atteikties no Krievijas ražojumiem ir vienkāršāk, taču Rīgā un Latgalē, kur mīt ļoti daudz krievu, no biznesa viedokļa teju neiespējami. Latvijas elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls stāsta, ka pašlaik retranslēt Krievijas kanālus atteikušies trīs kabeļoperatori: Media centrs Kurzeme, Lagzdiņas un ARTS. Iepriekšējais līgums beidzies, bet nosacījumi jaunajam līgumam piedāvāti nekorekti. Piemēram, abonentu skaitam jābūt garantētam, un, ja kāds atsakās, par viņu maksājama pieckārtīga abonēšanas maksa. Pakā obligāti jāņem 15 programmas, taču piegādātājs tās drīkst mainīt pēc saviem ieskatiem, tostarp iekļaujot arī Latvijā nelicencētas programmas, par kuru izplatīšanu kabeļoperatoram pienākas sods no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
(NEPLP). Sods ir liels - 14 000 eiro. Vēl līgums paredz, ka operators starpniekam nodod visu pieejamo informāciju par saviem klientiem, tostarp datus par skatīšanās paradumiem. Šāda prasība pēc būtības ir pretrunā Eiropas Savienības Vispārējo datu aizsardzības regulai. Pārrakstīt līgumus TEM LV nepiekrītot. Tāpēc daži operatori no
Krievijas kanāliem un aptuveni 20% abonentu atteikušies. Taču vairums netaisnīgajiem nosacījumiem piekritis. Spiediens pārlieku liels.
Ko teiks lielie?
Ilmārs Muuls prognozē, ka interesantākais vēl tikai sekos. Lielajiem operatoriem Lattelecom un Baltcom līgumi beidzoties aprīļa beigās un maijā. Taču to juridiskie dienesti ir pietiekami spēcīgi, lai diktētu arī savus noteikumus, ko TEM LV nevarēs tik viegli ignorēt. Lattelecom preses dienests pagaidām nekādus komentārus par plānoto rīcību nesniedz. Šobrīd līgumsaistības esot aktīvas. Kad līguma termiņš beigsies, tad arī notiks sarunas. Tikmēr mazajiem operatoriem nekādas diskusijas ar starpnieku nesanāk. Gribi līgumu, paraksti, negribi - neparaksti, brīva izvēle. ARTS piegādā televīzijas signālu Brocēniem. Maza kompānija, 400 klientu. Tās īpašnieks Māris Kalniņš stāsta, ka jau pērn ilgi domājis - slēgt vai neslēgt līgumu: «Bet šogad tas līgums mums, sīkaļām, ir neizpildāms. Mēs nevaram atļauties viņus sponsorēt. Nevērsim taču vaļā desu cehu un neiesim arī mežā, lai nopirktu Krievijas kanālus.» Zaudētu klientu gan neesot daudz - piecas krievu tantes. Taču tāds esot šis bizness: «Un, ja, piemēram, LNT prasības nevarēsim izpildīt, klapēsim to bodi vispār ciet.» Neatkarīgā uzrunāja Baltijas mediju aliansi, prasot komentāru par Krievijas kanālu izplatīšanas politiku Latvijā un TEM LV rīcību, taču kompānija neuzskatīja par nepieciešamu komentēt notiekošo.
Un meli plūst
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija par TEM LV netaisnīgajiem līgumu nosacījumiem jau vērsusies Konkurences padomē, Datu valsts inspekcijā un arī NEPLP. Izredzes kaut ko izcīnīt gan nav lielas. Komersantu savstarpējos darījumos valstij jaukties nav īsti pamata. Taču padome arī saprot, ka operatori ir iespiesti kā spīlēs. Viņiem jāpērk nelicencēts produkts, par ko no uzraugiem var saņemt sodu. Gunta Līdaka, kura pārrauga komerctelevīzijas un kabeļtelevīzijas nozari, atzīst, ka šādi precedenti jau ir bijuši. Principā pašlaik ir izdevīgs brīdis, lai visi kabeļoperatori draudzīgi sadotos rokās un vispār atteiktos no Kremļa propagandas translācijas, taču šāds risinājums ir maz ticams. Komerciālu apsvērumu dēļ Latvijas ēteru un vadus turpinās piesārņot meli un puspatiesības. Tāpēc politiķiem jāatrisina rēbuss, ko darīt, ja mūsu valsti apmelo. Gunta Līdaka stāsta, ka padome monitorē kanālu saturu un pavisam nesen NTV bijis sižets par Latvijā pieņemtu aizliegumu veikalos runāt krieviski. «Tie ir pilnīgi meli, bet mēs tur neko nevaram izdarīt. Interpretācija.» Un robeža no meliem un puspatiesībām līdz naida runai esot ļoti trausla.