Nāk Lieldienas! Kas jāievēro, olas pērkot, uzglabājot un gatavojot?

Kas sakām «olas», parasti ar to domājam vistu olas. Nav šaubu, ka tās arī šogad izdosies nokrāsot skaistas un gaumīgas. Brīdis, kad gatavās olas tiek izsaiņotas no sīpolu mizām un citiem materiāliem, ir gaidīts un arī mazliet noslēpumains, jo daba vienmēr pievieno krāsu paletei kādu jaunu pārsteidzošu niansi. Lieldienu maltītei varam sarūpēt arī citu putnu olas, ko ikdienā parasti neatļaujamies.

Kas jāievēro, olas pērkot, uzglabājot un gatavojot - to Neatkarīgā jautāja Rīgas Centrāltirgus Sanitārās uzraudzības daļas vadītājai Marijai Piščikovai.

- Pērkot fasētas olas lielveikalā, pircējam ir skaidrs ražotājs, olu kategorija, derīguma termiņš un cita informācija. Kā šo informāciju var noskaidrot, iegādājoties tirgū t.s. lauku olas?

- To regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 235 «Prasības olu apritei nelielā apjomā». Olu tirdzniecības vietā patērētājam redzamā vietā jānorāda ražotāja vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, novietnes numurs datu centra reģistrā un adrese, atļaujas numurs, putnu suga, no kuras iegūtas olas, olu izdēšanas datums un olu derīguma termiņš. Apzīmēts arī dējējvistu turēšanas veids: bioloģiskā ražošana - 0, brīvā turēšana - 1, dēšana kūtī - 2, dēšana sprostos - 3.

Ražotāji, kuri realizē olas Centrāltirgū, šo informāciju izvieto savos stendos. Ja pircējs to nepamana vai viņam rodas kādas neskaidrības, var jautāt pārdevējam.

Ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula, kas nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kur sacīts, ka ražotāja telpās un līdz pārdošanai patērētājam olas jāglabā tīras, sausas, bez svešas smaržas, efektīvi aizsargātas pret triecieniem un ārpus tiešas saules gaismas. Olas jāglabā un jāpārvadā līdz pārdošanai galapatērētājam, vēlams, pastāvīgā temperatūrā, kas ir vislabāk piemērota, lai nodrošinātu to higiēnas īpašību optimālu saglabāšanu. Olas jānogādā patērētājam, nepārsniedzot maksimālo laika ierobežojumu - 21 dienu pēc izdēšanas. Savukārt derīguma termiņš ir 28 dienas pēc izdēšanas.

- Tātad galvenā atbildība par savu produktu drošumu ir ražotājam?

- Jā, katra vieta, kur tiek ražotas olas, ir reģistrēta pārtikas uzņēmumu reģistrā, un veterinārārsts pārbauda, kāda ir dējējvistu veselība. Šim nolūkam pastāv noteikta metodika, ir dažādas analīzes, kas ir obligāti jānodod. Ja mums šeit atnesīs olu, lai pārliecinātos, piemēram, vai nav salmonelozes, tad mēs to nevarēsim redzēt. Ar ovoskopu varam pārbaudīt, cik ola ir svaiga, varam spriest, cik izturīga ir čaumala - tas atkarīgs no pilnvērtīgas barības. Bet tas, vai vistas slimo vai neslimo, ir jāredz vietā, kur tās tiek turētas. Pērkot olas legālā tirdzniecības vietā, patērētājs var paļauties, ka ražotājs visus nosacījumus ir ievērojis. Problēmas var rasties, ja pērk nezināmas izcelsmes olas, piemēram, ārpus tirgus paviljoniem.

- Reizēm redzams, ka pārdevēji, kuri dažādās vietās realizē lauku olas, fasē tās lietotos ieliktņos, kur iepriekš bijusi citu ražotāju produkcija...

- Tā nevajadzētu būt. Jābūt vienkārši neapzīmētam iesaiņojumam, un, kā jau teicu, jānodrošina nepieciešamā informācija.

- Pie pīļu un zosu olām ir norāde: ieteicams lietot pēc termiskas apstrādes. Kādēļ tā?

- Ūdensputni daudz biežāk slimo ar salmonelozi, un slimība ir tik nopietna un smaga, ka labāk tomēr piesargāties un veikt termisko apstrādi.

- Kā olas pareizi uzglabāt mājas apstākļos?

- Es neiesaku turēt olas tajā pašā iepakojumā, kurā tās atnestas. Ledusskapī olas vislabāk novietot apakšējā plauktā. Ja olas vāra, tad 100 grādos visas baktērijas, arī patogēnās, iet bojā. Ja grib izmantot termiski neapstrādātas olas, tad jāievēro tādi paši nosacījumu, kā rīkojoties ar jēlu gaļu. Nedrīkst pieļaut, ka jēlie produkti vai pusfabrikāti saskaras ar gatavajiem, tāpēc jāizmanto slēgti uzglabāšanas trauki, pārtikas plēve un citi droši saiņojamie materiāli. Pēc darbošanās ar jēlām olām rokas kļūst netīras, un tās ir obligāti kārtīgi jānomazgā.

- Vai jāmazgā arī pati ola?

- To var nemazgāt. Kādreiz bija noteikta vienota speciāla olu apstrāde, izmantojot sodu un dezinfekcijas šķīdumus, bet tagad katrs uzņēmums pats atbildīgs par savu produkciju. Galvenais ir pareizi novērtēt iespējamos riskus. Ja olu vāra, nekas nenotiks, ja tā nebūs apstrādāta. Mājas apstākļos arī uz termiski neapstrādātas olas baktēriju parasti nav tik daudz, lai izraisītu slimību. Jebkurai baktērijai, ieskaitot salmonellu, vajag laiku un temperatūru, lai savairotos. Ja temperatūra ir augstāka par istabas temperatūru, baktērijas vairojas straujāk. Ja ir 37 grādi, tad katras 10 minūtes baktēriju apjoms dubultojas, un produkts var ātri kļūt bīstams. Tādēļ tādus gardus saldos ēdienus kā buberts vai «peldošās salas» neiesaka gatavot lielam cilvēku daudzumam. Mājās to var darīt, ja pagatavotais ēdiens tūlīt tiek apēsts.

- Vai drīkst izmantot olas, kuras ceļā no tirgus līdz mājām ieplaisājušas vai saspiestas?

- Ieplaisājušas olas jāizmanto pēc iespējas drīzāk, piemēram, pankūkām vai citiem mīklas izstrādājumiem. Ja ola pamatīgi sašķaidīta un baltumā un dzeltenumā iejukuši čaumalas gabaliņi, tad tādu izmantot nevajadzētu.

Dažādu putnu olas

* Vistu olas. Satur 18 vitamīnus un minerālvielas, kuru daudzums atkarīgs no vistas šķirnes, vecuma, uztura un vides faktoriem. Olās ir maz ogļhidrātu, aptuveni 12 g olbaltumvielu un tauku uz 100 g. Lielāko daļu tauku veido nepiesātinātās taukskābes, tai skaitā omega-3 un omega-6. Satur cinku, selēnu u.c.

* Paipalu olas. Sver vidēji 10 - 12 g, jāvāra tikai 1,5 - 3 minūtes. Tajās ir aptuveni 2,5 reizes vairāk A vitamīna, 2,8 reizes vairāk B1 vitamīna un 2,2 reizes vairāk B2 vitamīna nekā vistu olās, ievērojami augstāks fosfora, kālija un dzelzs saturs. Lielākie cienītāji ēd paipalu olas svaigas vai vārītas ar visu čaumalu, bet čaumalas kalcija uzņemšanai samaļ un lieto kopā ar citronu sulu.

* Zosu olas. Sver ap 160 g, jāvāra 15 minūtes, arī jācep ilgāk nekā vistas ola. Dzeltenums ir lielāks nekā vistas olai, bet baltums stingrāks, tauku saturs augstāks. Sastāvā folskābe, B12, A un D vitamīns, kalcijs, dzelzs, kālijs, cinks.

* Pīļu olas. Sver ap 90 g, jāvāra aptuveni 10 minūtes. Dzeltenums ir lielāks nekā vistas olai, bet baltums - biezāks, staipīgāks. Salīdzinoši vairāk omega-3 un omega-6 taukskābju, satur A, E, B2, B12 vitamīnu, kalciju, dzelzi, fosforu, cinku, selēnu. Garšas ziņā ir saderīgas ar sieru, sīpoliem, pipariem, sēnēm.

* Strausu olas. Viena strausa ola ir līdzvērtīga 20 - 24 vistu olām. Jāvāra 40 minūtes. Biežāk gatavo strausa olas omleti. Olbaltumvielu un tauku attiecība līdzīga kā vistas olai. Satur A, E, B1 vitamīnu, magniju, dzelzi, kalciju, fosforu.

Interesanta recepte: Mākoņu olas

Sastāvdaļas:

4 lielas olas

sāls

šķipsniņa maltu melno piparu

50 g rīvēta cietā siera

150 g dūmota sīki kapāta šķiņķa

Pagatavošana:

Cepeškrāsni sakarsē līdz 230 grādiem. Olu baltumus atdala no dzeltenumiem. Baltumiem pievieno sāli un piparus, saputo stingrās putās, uzmanīgi iecilā sieru un šķiņķi. Liek četras «ligzdiņas» pēc iespējas tālāk citu no citas uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, cep cepeškrāsnī aptuveni trīs minūtes, līdz baltumi viegli zeltaini, katram vidiņā liek dzeltenumu, tam uzkaisa sāli un piparus, cep vēl trīs minūtes.