Pirmdien izšķirsies TV3 iespējas turpināt virszemes apraidi

Par "TV3" pēdējām izredzēm nepazust no virszemes apraides var izrādīties pirmdien paredzētā "TV3 Latvija" ģenerāldirektores Baibas Zūzenas tikšanās ar "Lattelecom" amatpersonām, lai censtos noslēgt līgumu par "TV3" raidīšanu, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā esošā no sarunās iesaistītajām pusēm saņemtā informācija.

Paredzēto tikšanos ar "Lattelecom", lai pārrunātu iespējas raidīt ciparu virszemes tīklā, apstiprināja gan Zūzena, gan "Lattelecom" Televīzijas biznesa daļas vadītāja Inga Alika.

Vienlaikus Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne teica, ka "stāvoklis nav mainījies", proti, nav nekādas vienošanās ar "TV3" par analogās apraides turpināšanu. Zūzena sacīja, ka sestdien plkst.12 esot paredzēta LVRTC valdes sēde, kurā sniegs atbildi, vai tiks slēgts līgums par "TV3" analogās apraides turpināšanu pēc 1.jūnija.

Līne "Nozare.lv" nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt, ka notikšot šāda sēde.

Ja netiks slēgta vienošanās par analogās apraides turpināšanu un pakalpojums tiks atslēgts, "TV3", visticamāk, spers juridiskus soļus pret LVRTC, tostarp nosūdzot vienīgo valsts mēroga apraides pakalpojumu sniedzēju Konkurences padomei (KP) par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vēršoties tiesā pret LVRTC par zaudējumu piedziņu.

''TV3" pārstāvji mājienus par iespējamiem tiesu darbiem jau deva pirms vairākiem mēnešiem "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par ciparu virszemes televīzijas ieviešanu.

"Ja 1.jūnijā "tornis" (LVRTC) mums tiks atslēgts, tas pierādīs, ka valstī valda patvaļa, ka kompetentu valsts iestāžu lēmumi nav saistoši citām valsts iestādēm," teica Zūzena.

Savukārt "Lattelecom", kurš, parakstot vienošanos ar "TV3" par ciparu apraidi, paglābtu raidorganizāciju no pilnīgas pazušanas no ētera, pārmeta "TV3" vilcināšanos un bezatbildību.

"'"TV3" pēdējā pusgada laikā ir kavējies ar lēmuma pieņemšanu un nav risinājis jautājumu par savas apraides nodrošināšanu, līdz ar to patlaban šī raidorganizācija nav noslēgusi līgumu nedz par analogo, nedz ciparu apraidi, kas ir ļoti bezatbildīgi attiecībā pret saviem skatītājiem," skaidro Alika, vienlaikus apstiprinot, ka tikšoties ar raidorganizāciju pirmdien.

"Jāatgādina, ka "Lattelecom", jau sākot ar 2009.gada maiju, ir atkārtoti un vairākkārt izteicis piedāvājumu "TV3 Latvija'' noslēgt līgumu par tās veidotās programmas ''TV3'' zemes raidīšanu ciparformātā, piedāvājot vienādus līguma noteikumus, kādi tiek piedāvāti pārējām nacionālajām raidorganizācijām," skaidro Alika.

Patlaban "Lattelecom" ir noslēgts līgums ar pārējām nacionālās apraides raidorganizācijām (LTV1, LTV7 un LNT), kas pilnā komercrežīmā ciparu apraidē sāks raidīt no 1.jūnija.

Nozares pazinēji teica, ka pušu paziņojumu tonis liecina par saspringtām attiecībām, turpinot ceturtdien "TV3" preses konferencē izteikto kritiku, kad "TV3" pārstāvji sacīja, ka LVRTC patlaban piedāvājot būtiski lielākus tarifus nekā iepriekš un piedāvājums esot vērsts uz to, lai līgums ar "TV3" netiktu noslēgts un lai analogā apraide pēc 1.jūnija tiktu izslēgta.

Kā ziņots, analogā apraide Rīgā un apkaimē ir atslēgta no 1.aprīla. "TV5" uz ciparu apraidi pārgāja jau 2009.gada 1.decembrī, LTV7 - šogad, 1.martā, LNT un LTV1 - 1.aprīlī Rīgā un tās reģionā.

Kā ziņots, ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti, pārslēdzoties no analogās uz ciparu apraidi, to mājsaimniecību skaits, kas paliks bez televīzijas, varētu būt aptuveni 50 000, iepriekš informēja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Šīs aplēses veidotas, ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti, pārslēdzoties no analogās uz ciparu apraidi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir 888 600 mājsaimniecību, no kurām televizors ir 98%. Patlaban analogais televīzijas pieslēgums saglabājies aptuveni 9% jeb 80 000 mājsaimniecību. LVRTC lēš, ka vairāku dienu laikā līdz analogās apraides atslēgšanai šis skaits varētu sarukt līdz 5%-6%, kas ir aptuveni 50 000 mājsaimniecību.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.