Ašeradens nosauc Latvijas ekonomikas galveno problēmu

Latvijā digitalizācijas un e-prasmju jomā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm un pārējās Eiropas, šorīt intervijā Latvijas Radio teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Lai arī Latvijas ekonomika pēdējos gados ir kļuvusi konkurētspējīgāka, no mazas ekonomikas kļūstot par daļu no OECD 30 valstīm un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku, Lietuva un Igaunija Latvijai ir aizsteigusies priekšā. Īpaši tas ir noticis attiecībā uz digitalizāciju un e-pakalpojumiem, atzīmēja ministrs.

Viņš gan arī atzina, ka pērn Latvijai, nepalielinot nodarbināto skaitu, izdevies ekonomiku audzēt par 4,5%, kas nozīmē, ka būtiski ir pieaugusi produktivitāte. "Inovāciju ieviešana ir Latvijas lielākā ekonomikas problēma, lai arī šajā jomā Latvija progresē, daudzas valstis attīstās daudz straujāk," teica Ašreadens.

Viņš uzsvēra, ka tādejādi ir svarīgi turpināt ieguldīt līdzekļus izglītībā, kā arī nodrošināt darbinieku pārkvalifikāciju. "Nākotnes ekonomika būs balstīta tikai un vienīgi uz zināšanām," pauda ekonomikas ministrs.

Ašeradens arī atzīmēja, ka svarīgi ir turpināt strādāt pie reemigrācijas veicināšanas. Plānots, ka jau 2020.gadā Latvijā vidējā alga sasniegs 1000 eiro mēnesī, kas ir tā "psiholoģiskā robeža", kas varētu veicināt ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos dzimtenē.

Taču arī tam ir nepieciešami atbalsta pasākumi. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, ir nepieciešama palīdzība šim cilvēkiem sameklēt darbu, mājvietu, bērnudārzu utt, klāstīja ministrs.

Jau vēstīts, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar valdības pārstāvjiem šodien diskutēs par Latvijas starptautiskās konkurētspējas izaicinājumiem.

Diskusija notiks LDDK ikgadējās biedru sapulces pirmajā daļā no plkst.15 līdz 16 Rīgā, Ropažu ielā 6.

Diskusijā par nepieciešamajām reformām un rīcību Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai piedalīsies Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kā arī Ašeradens (V), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Tāpat pasākumā plānots atskatīties uz pagājušajiem LDDK darbības 25 gadiem.

LDDK ir dibināta 1993.gadā, un ir sociāli-ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.