Par būvniecības neredzamo pusi

Lai cilvēki strīdas par arhitektūras stiliem, bet vai būvniecības speciālisti var vienoties par ēku un citu būvju drošību un atbilstību to funkcijām? Kādi ir Latvijā uzbūvētie un vēl tikai dažādās būvniecības stadijās esošie objekti inženieru skatījumā? Par to Neatkarīgās saruna ar Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Straumi.

- Latvijas Būvinženieru savienība dibināta 1924. gada 4. februārī - vienu nedēļu pēc Arhitektu savienības, - ar savu organizāciju iepazīstina M. Straume. - Būvinženieru organizācija piedzīvoja dažādas pārmaiņas līdz 1940. gadam, kad tā tika likvidēta, bet pēc Otrā pasaules kara transformēta kā būvniecības zinātniski tehniskā biedrība. 1989. gada 27. maijā Būvinženieru savienība varēja atgūt savu sākotnējo nosaukumu un izveidoties par lielāko starp nevalstiskajām profesionālajām organizācijām celtniecības nozarē Latvijā. Pašreiz savienībā ir nedaudz vairāk par 600 biedriem. Pirms pāris gadiem skaitījās pat virs 700 biedriem, taču mēs izslēdzām no biedrības cilvēkus, kuri tajā tikai skaitījās, bet interesi par biedrību bija zaudējuši. Valdē mums ir 18 locekļi un vēl priekšsēdētājs. Nekad nav bijis tā, ka nebūtu varējuši pieņemt lēmumu valdes locekļu neierašanās vai domstarpību dēļ.

- Kādā veidā jūsu savienības iekšējā organizētība palīdz organizēt būvdarbus un garantēt būvobjektu drošību?

- Latvijas valdība deleģējusi mums tiesības sertificēt būvinženierus, ēku, ceļu un tiltu projektētājus, būvdarbu vadītājus un būvuzraugus, kā arī ģeotehniskās inženierizpētes speciālistus. Šīs profesijas nosedz aptuveni 85% no to būvspeciālistu daudzuma, uz kuru sertifikāta pamata tiek izsniegta atļauja jau celtniecībai pēc būvatļaujas nosacījumu izpildes. Pašreiz aktuāli ir LBS izdoti sertifikāti 4893 būvspeciālistiem. No viņiem ir atkarīgs, kādā kvalitātē notiek būvdarbi.

- Bet ko tad, ja pasūtītāja noteiktie celtniecības termiņi ir neadekvāti īsi vai arī nav naudas, vai arī nauda būtu, bet nav vēlēšanās apmaksāt kvalitatīvus būvdarbus?

- Ekonomikas ministrijas un Valsts kancelejas uzdevumā Būvinženieru savienība ir pārbaudījusi būvdarbu gaitu desmit ielu rekonstrukcijas būvobjektos Rīgā, sākot ar slaveno Krišjāņa Barona ielas atjaunošanu. Atklājās daudzi gadījumi, kuros būvdarbi sākti bez pilnībā izstrādātiem būvprojektiem un satiksmes organizācijas shēmām.

- Kāpēc tā? Vai pietrūka naudas vai laika, vai zināšanu?

- Būvdarbi bieži ir ļoti pakārtoti Eiropas Savienības naudas pieejamības termiņiem un apjomiem, kā arī dažkārt sabiedriskajiem procesiem valstī. Piemēram, pērn Rīgā masveidā ielu remonti sākās tikai pēc pašvaldību vēlēšanām un ievilkās līdz vēlam rudenim, kad darbus sāka traucēt sals.

- Tad taču būvuzraugiem vajadzēja likt šos darbus apturēt?

- Vajadzēja, bet tā nenotika. Pirmkārt, tad varētu iestāties soda sankcijas par darbu neveikšanu līgumā paredzētajos termiņos, otrkārt, pietrūka būvniecības procesu vadības tehnisko speciālistu. Pārbaudēs konstatējām, ka būvdarbu vadītāji un būvuzraugi bieži vienlaikus strādā vairākos objektos, kur it kā spējuši uzraudzīt būvdarbus vienlaikus vairākās vietās Rīgā, Ainažos, Ikšķilē, Gulbenē, Krāslavā. Izveidojās haosiņš, kas atgādināja par 2008. gadu, kad būvēja visās malās vienlaikus bez kvalificētu speciālistu līdzdalības un uzraudzības. Pašlaik profesionālo būvspeciālistu deficīts kļuvis vēl asāk jūtams. Piemēram, ceļu būvdarbu vadītāju pašreiz ir par 101 cilvēku mazāk nekā bija 2015. gada 1. janvārī. Bija 651, palikuši 550. Ceļu būvuzraugu skaits, kuri varēja uzraudzīt ne tikai Rīgas ielu labošanu, visā valstī ir samazinājies no 513 līdz 307 - tātad par 40%! Daļa no viņiem tagad strādā ārzemēs, daļa - atteikušies no savas profesijas jeb nav pagarinājuši savus sertifikātus, rēķinoties ar valdības noteikumu prasību pēc 2020. gada 31. decembra vairs neļaut veikt būvuzraudzību cilvēkiem ar būvtehniķu kvalifikāciju. Vēl būtiskāks būvspeciālistu samazinājums ir tiltu uzraudzībā, lai gan avārijas stāvoklim tuvojas apmēram 750 tiltu!

- Nav profesionāļa slēdziena par tilta nolietojumu - nav valstij vai pašvaldībai pienākuma to remontēt!

- Arī profesionāļu tiesības ir ļoti ierobežotas. Piemēram, Būvinženieru savienībai it kā būtu tiesības būvspeciālistu sertifikātus ne vien piešķirt, bet arī apturēt vai anulēt, tomēr reālā īstenība ir tāda, ka nav iespējams apturēt vai anulēt sertifikātus Zolitūdes traģēdijā 2013. gadā iesaistītajiem būvniecības procesu dalībniekiem. Savu profesionālo darbību līdz tiesas spriedumam drīkst turpināt visi, izņemot Ivaru Sergetu. Kad šis spriedums tiks pasludināts un kad tas stāsies spēkā pēc visām iespējamām visu līmeņu pārsūdzībām, to uz šīs zemes nezina neviens.

- Bet ja jāizvēlas starp tādiem un vispār nekādiem būvspeciālistiem...

- Valdības piedāvātais risinājums ir piesaistīt būvniecībai ārzemju speciālistus ar īstermiņa uzturēšanās atļaujām. Ja ārzemju būvspeciālists kādā ES dalībvalstī jau ir sertificēts, tad mums nav tiesību viņam neko prasīt, jāievada informācija būvniecības informatīvajā sistēmā un jādod tiesības strādāt, lai gan īstenībā būvspeciālistu apmācības un sertificēšanas kārtībā ir lielas atšķirības ne tikai starp valstīm, bet pat vienā valstī, kā tas ir Vācijā starp pavalstīm. Mūs bažīgus dara iespējamās īslaicīga pakalpojumu sniedzēja kļūdas, sekas un atbildība. Kļūdas ir iespējamas kaut vai tāpēc vien, ka viņš nepārvalda būvprojektā izmantoto valsts valodu.

- Vai jūs runājat par jau esošo situāciju?

- Jā, tāds normatīvais regulējums ir spēkā. Pie mums tagad vismaz reizi nedēļā parādās kāds ārzemnieks - īslaicīgu pakalpojumu sniedzējs. Par iespējamajiem riskiem visvairāk satraukti ir kolēģi elektriķi un siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju savienības vadība, jo neprofesionāla rīcība ar augstsprieguma ietaisēm vai ar gāzes vai augstspiediena tvaika katliem un sistēmām var novest pie ļoti nopietnām sekām.

- Par kādu speciālistu trūkumu jums ir vislielākās bažas?

- Ar uguni izceļas daudz nelaimju, bet Latvijā ar ugunsdrošību saistītie jautājumi nav pat iekļauti būvinženieru apmācību programmās. No ēku un būvju drošības aspekta pirms projektēšanas uzsākšanas sevišķi nozīmīga ir kvalitatīva ģeotehniskā inženierizpēte. Ne Rīgas Tehniskā universitāte, ne Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāte šādus speciālistus negatavo. Pašreiz Latvijā ir 26 sertificēti speciālisti ar ģeotehniskās izpētes izglītību un praksi, bet būvobjektu taču ir tūkstošiem.

- Vai pasūtītāji saprot, ar ko viņi riskē?

- Patiešām, viss tālākais izaug no pasūtītāja izvēlēm: kādus būvspeciālistus algot, cik gatavu vai negatavu būvprojektu atdot viņiem izpildīšanai, kādos apstākļos mainīt projektu jau celtniecības gaitā. Viens no graujošākajiem faktoriem būvniecības nozarei Latvijā ir nekorekta mikrouzņēmumu izmantošana. Publiskajos būvniecības iepirkumos galvenie būvuzņēmēji piedāvājumos iekļāva apakšuzņēmumus ar labu būvniecības vēsturi, bet pēc uzvaras iepirkumos, kā likums, nomainīja pieteiktos uzņēmumus ar daudz lētākajiem, bet nekvalitatīvākajiem mikrouzņēmumiem. Kā vienu no labajiem piemēriem varu nosaukt būvfirmu UPB ar tās īpašnieku Uldi Pīlēnu, kurš vienmēr uzskatījis, ka ar mānīšanos firmas prestižu necels un nozarē ilgi pastāvēt nevarēs.

- Vai valstī būvniecības normatīvajā regulējumā ir sakārtota atbildība?

- Par nožēlu vēl nav, un izskatās, ka arī tik drīz nebūs, jo pagaidām Ekonomikas ministrijas priekšlikumus neakceptē pasūtītāju pārstāvji. Atbildību jautājums ir vistiešākajā veidā saistīts arī ar civiltiesisko apdrošināšanu. Būvdarbu kopapjoms šogad attiecībā pret pagājušo gadu pieaugs par 15-20%, bet atdursies pret būvspeciālistu trūkumu. Būs nopietnas problēmas. Pasūtītāji teiks, ka viņi visu nokārtos, ievedot ārzemju būvspeciālistus.

- Vai Latvijas valsts iestādes domā tāpat?

- Ir mēģināts kaut ko darīt, lai palielinātu vietējo speciālistu skaitu. Šādus speciālistus gatavo Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Celtniecības koledžā. Pēdējos piecos gados tur kopā sagatavoti 1035 speciālisti, kas gan pagaidām nav sertificēti, jo likums prasīja no viņiem vismaz trīs gadu darba stāžu būvobjektos. Tagad Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts šo laiku, ja ir izpildīta sertificēšanas institūcijas noteiktā minimālā programma, ar dažiem nosacījumiem samazināt līdz diviem gadiem.

Otra rezerve varētu būt izmaiņas Būvniecības likumā, atceļot prasību par būvtehniķu izslēgšanu no sertificējamo speciālistu skaita. Tādā gadījumā celtniecībā varētu atgriezties cilvēki ar 20-30 gadu darba stāžu. Tas taču bija absurdi, ka atņēma būvprakses tiesības cilvēkiem, kuri bija visu iepriekšējo radošās dzīves posmu bez jebkādiem pārkāpumiem strādājuši būvniecībā.

- Atliek novēlēt, lai 2018. gada būvdarbu sezona Latvijā būtu gan intensīva, gan veiksmīga.

- Nesen Valsts kontrole veltīja būvniecībai skarbus vārdus. Tomēr varu apliecināt kaut vai sakarā ar Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības kopīgi organizēto skati Gada labākā būve Latvijā 2017, ka pagājušā gada laikā atkal nākuši klāt daudzi ļoti labi, kvalitatīvi objekti, kuros sakritusi pasūtītāju, projektētāju, būvnieku un būvuzraugu vēlēšanās, kompetence un pārliecība, ka jāuzceļ kaut kas tāds, kas ar savu skaistumu un tehniskajiem risinājumiem kalpos vēl daudzām cilvēku paaudzēm.