Valdība šodien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) pagājušā gadā vasarā sagatavotos grozījumus likumā, kas paredz 10.jūliju noteikt par Latvijas karavīru dienu.
AM mērķis ir atzīt 10.jūliju par Latvijas karavīru dienu, līdzīgi kā pastāv Ugunsdzēsēju un glābēju diena 17.maijā, Robežsargu diena 7.novembrī vai Policijas darbinieku diena 5.decembrī.
AM skaidro, ka Latvijas armijas pirmsākumi meklējami līdz ar neatkarīgas Latvijas Republikas proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī, kad vienlaikus ar valsts izveidošanu radās nepieciešamība veidot arī aizsardzības spēkus.
1919.gada 10.jūlijā, apvienojot pulkveža Jāņa Baloža Dienvidlatvijas Latviešu atsevišķo brigādi un pulkveža Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi, tika izveidota vienota Latvijas armija, par kuras virspavēlnieku iecēla ģenerāli Dāvidu Simonsonu.
Jau dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
Kopš 2010. gada aizsardzības nozarē 10.jūlijs tiek atzīmēts kā Latvijas armijas dzimšanas diena, kurā tiek godināti karavīri un karavīra profesija.
Turpinot aizsākto tradīciju - atzīmēt 10.jūliju kā vienotas Latvijas armijas izveides gadadienu - un ņemot vērā karavīru profesionālo ieguldījumu valsts aizsardzībā un godprātīgu pienākumu pildīšanu, AM ir secinājusi, ka karavīru godināšanā ir ieinteresēta visa sabiedrība.
AM ierosina svinēt 10.jūliju kā karavīra profesijas dienu, kurā sabiedrībai ir iespēja sveikt un godināt dienestā esošos un atvaļinātos Nacionālo bruņoto spēku karavīrus un zemessargus un pateikties par ieguldījumu valsts aizsardzībā cilvēkiem, kas ar zvērestu apliecinājuši gatavību ziedot Latvijas valstij pašu dārgāko - savu dzīvību.
Nacionālajos bruņotajos spēkos šobrīd ir 16 000 karavīru, no kuriem 5000 profesionālā dienesta karavīri, 8000 zemessargi un 3000 rezerves karavīri.
Grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" vēl būs jāpieņem Saeimai.