Skarba statistika: Gandrīz puse Latvijas ģimeņu ar grūtībām samaksā ikdienas izdevumus
Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus ir senioriem, kuri dzīvo vieni paši, vecākam, kurš viens pats audzina bērnus, kā arī daudzbērnu ģimenēm. Samaksājot obligātos maksājumus par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, sakariem, šīm ģimenēm faktiski nepaliek pāri līdzekļu, lai samaksātu par zobārstu, aizietu uz teātri vai iekrātu nebaltām dienām. Šādu bēdīgu ainu uzbur Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par Latvijas mājsaimniecību nodrošinājumu jeb, precīzāk, materiālo nenodrošinātību. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus, gada laikā ir pieaudzis, kas, iespējams, parāda, ka ekonomiskā izaugsme nerealizējas visos reģionos, novados un visās ģimenēs.
Pagājušajā gadā vidēji 43,6 procenti mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina CSP dati. Samazinājies to mājsaimniecību skaits, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli. Mājsaimniecību īpatsvars, kuriem ikdienas izdevumu apmaksa nesagādā grūtības, šos gadus saglabājies nemainīgs, un tie ir aptuveni pieci procenti Latvijas ģimeņu. CSP eksperte Liene Āboliņa skaidro: mājsaimniecība nozīmē vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem, vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,4 personas. Savukārt ikdienas izdevumi ir tie, kuri jāapmaksā katru mēnesi, piemēram, maksa par komunālajiem pakalpojumiem.
Ekrānšāviņš no avīzes
Visgrūtāk segt ikdienas izdevumus ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri dzīvo vieni paši, tiem seko vecāks, kas viens pats audzina bērnus, un daudzbērnu ģimenes. Dati rāda, viegli segt ikdienas izdevumus ir pārim ar vienu bērnu, un šo mājsaimniecību īpatsvars ir lielāks nekā to, kurās ir viena persona bez bērniem. Vislielākās grūtības visām ģimenēm un mājsaimniecībām sagādā neparedzētu izdevumu apmaksa, piemēram, tos nevar segt 82 procenti senioru, 76 procenti vecāku, kas bērnus audzina vieni, 65 procenti pieaugušo, kas dzīvo vieni. 22,6 procenti vientuļo pensionāru arī nevar uzturēt siltu mājokli, un seniori ir arī tie, kuri nevar atļauties regulāri uzturā lietot zivis vai gaļas produktus. Uzturēt mājokli siltumā nevar arī piektdaļa vecāku, kuri bērnus audzina vieni, piektdaļa šo ģimeņu nevar atļauties uzturā lietot gaļu un zivis.
Situācija atšķiras arī novados - salīdzinoši labāk situāciju novērtējuši iedzīvotāji Kurzemē. Tur ir arī augstākais iedzīvotāju īpatsvars - septiņi procenti -, kas savus izdevumus spēj segt viegli. Rīgā šādu iedzīvotāju skaits ir zemāks - 7,7 procenti. Savukārt pesimistiskākais vērtējums savām iespējām segt ikdienas izdevumus ir Latgalē un Zemgalē, kur vairāk nekā puse mājsaimniecību norādīja, ka «galus var savilkt kopā ar grūtībām vai ar lielām grūtībām».
Pēc CSP aptaujas datiem, 2017. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī. Tas bija gandrīz tikpat, cik 2016. gadā - 510 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 85,7 procentus no šīs summas, sasniedzot 437 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. 2016. gadā mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai, un tās nosauca ievērojami pieticīgākas summas, kas būtu nepieciešamas ikdienas izdevumu segšanai. Taču arī šo ģimeņu rīcībā esošie ienākumi neveidoja pat pusi no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, proti, tie bija tikai 43 procenti. 2017. gadā 68,3 procenti trūcīgāko mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām un kā ikdienas izdzīvošanas minimumu nosauca krietni mazāku summu nekā turīgākās mājsaimniecības. Bagātākām mājsaimniecībām uz vienu ģimenes locekli mēnesī ikdienas izdevumu segšanai bija nepieciešami vismaz 711 eiro.