Ašeradens ar Kučinski vienojas, kā risināt OIK jautājumus

© F64

Lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, plānots veidot augsta līmeņa darba grupu, pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs šodien tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), un amatpersonas vienojās, ka Ašeradens iesniegs priekšlikumus par darba grupas struktūru un darba plānu. Arī premjers izteikšot savus ierosinājumus par darba grupu.

Vispirms nepieciešams pieņemt attiecīgus valdības noteikumus, kas ir būtiski un dod uzraudzības mandātu, norādīja Ašeradens, piebilstot, ka tad varēs sākt veikt auditu atlikušajām stacijām.

Ašeradens atgādināja arī par iniciatīvu "Latvenergo" gūto papildu peļņu novirzīt OIK komponentes samazināšanai. Vēl tiek veikti aprēķini, tomēr ir būtiskas iespējas samazināt maksājumu iedzīvotājiem, sacīja ministrs.

Ar šiem diviem jautājumiem varētu tikt galā divu nedēļu laikā, tad arī politiķis varētu iesniegt savus ierosinājumus par darba grupu.

Kā ziņots, premjers ir gatavs runāt par elektrības cenu sadārdzinošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanu, bet ne visiem tās atbalstu saņemošajiem uzņēmējiem uzreiz. Kučinskis šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās, ka patiesība esot kaut kur pa vidu - argumenti bijuši gan OIK sistēmas ieviešanai, gan arī tagad tās likvidēšanai. Viņš neredzot nākotni obligātā iepirkuma turpināšanai, tomēr pašlaik nevarot "pārmest visus pār vienu kārti" un uzreiz atņemt visiem OIK atļaujas, bet tā vietā, visticamāk, process notikšot pakāpeniski.

Kā iepriekš uzrunā Saeimā izteicās ekonomikas ministrs, valdībai esot pēdējais brīdis sākt domāt par OIK kā vēstures paliekas likvidēšanu. Ministrs norādīja, ka EM drīz sasniegs savas OIK sistēmas ierobežošanas iespējas griestus. "Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām," pauda Ašeradens.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais