Kalējs: Medicīniskās iekārtas valsts un pašvaldību sektorā ir stipri novecojušas

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Katrā slimnīcā situācija ar medicīnas iekārtām ir citāda, tomēr kopumā valsts un pašvaldību sektorā iekārtas ir stipri novecojušas, sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš norādīja, ka privātais sektors medicīnisko iekārtu ziņā valsts un pašvaldību iestādes noteikti ir apsteidzis, jo cenšas turēties līdzi visām jaunajām tehnoloģijām. Šī iemesla dēļ arī pacienti nereti izvēlas privāto sektoru, jo labākas iekārtas nozīmē labākus izmeklējumus, turklāt valsts sektorā vērojamas arī lielas rindas, kas dažās slimnīcās uz izmeklējumu var sasniegt trīs un vairāk mēnešus.

Pēc Kalēja paustā, iekārtas noveco praktiski jebkurā medicīnas jomā, sākot no acu un dzirdes izmeklēšanas iekārtām un beidzot ar datortomogrāfiju un citām iekārtām, kuras ļoti nepieciešamas, piemēram, onkoloģiskajiem pacientiem.

Slimnīcu biedrības vadītājs skaidroja, ka valstis, kuras atrisinājušas jautājumu par medicīniskajām iekārtām, piešķirot iekārtām lielāku finansējumu, būtiski samazina saslimstību saviem iedzīvotājiem, jo var ātrāk diagnosticēt vēzi, ārstēt acu un ausu problēmas, kā arī novērst pacientam invaliditātes iestāšanos.

F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Kalējs arī norādīja, ka Slimnīcu biedrība regulāri informē Veselības ministriju par esošo situāciju, proti, ka iekārtas arvien noveco. "Protams, ministrijas rocība arī ir ierobežota, tāpēc Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi, kas ir līdz 2021.gadam ir jāsadala, dos kaut kādu atbalstu," sacīja biedrības priekšsēdētājs.

Pēc viņa teiktā, tagad, pateicoties ES struktūrfondiem, piemēram, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, būs iespēja iegādāties papildus aprīkojumu, tomēr tas būšot nevienlīdzīgi pret slimnīcām, kuras sniedz tādus pašus pakalpojumus, bet kurām nav iespējas iegādāties jaunas iekārtas. Slimnīcām, kurām nav pieejams ES fondu līdzekļi, iekārtas būs jāiegādājas par savu naudu vai par citiem pašvaldību līdzekļiem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais