Nodokļu reforma un darba algu pieaugums ļāvis valstij šā gada divos mēnešos iekasēt 1,406 miljardus eiro, kas ir par 118 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk nekā pērn janvārī un februārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka tas ir bijis straujākais nodokļu ieņēmumu pieaugums pēdējo sešu gadu laikā. Tomēr, pat neskatoties uz Valsts kases straujo pildīšanos, nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā.
Nodokļu reforma šogad atnesa daudzas izmaiņas nodokļu likmēs - par aptuveni 10% pieauga akcīzes nodoklis degvielai, savukārt Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem PVN samazinājās no 21% uz 5%. Ar šo gadu arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) tiek aprēķināts pēc jaunas kārtības, proti, IIN likme ir atkarīga no ieņēmumu lieluma, savukārt UIN ir jāmaksā tikai tad, ja peļņa tiek no uzņēmuma izņemta.
Ievērojot nodokļu izmaiņas un prognozes par ekonomisko attīstību, šā gada divos mēnešos VID nodokļos un citos maksājumos bija jāiekasē 1,412 miljardi eiro, rezultātā ieņemti 1,406 miljardi eiro, tātad par aptuveni sešiem miljoniem eiro mazāk, nekā bija plānots.
VID gan uzsver, ka februārī nodokļu ieņēmumu plāna izpilde ir uzlabojusies - 2018. gada janvārī ieņēmumu plāns tika izpildīts par 98,4%, savukārt 2018. gada divos mēnešos - jau par 99,6%.
Lielākais ieņēmumu pieaugums 2018. gada divos mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu ir bijis valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - par 52,92 miljoniem eiro jeb 12,5%. Neatkarīgā jau rakstīja, ka šogad par vienu procentpunktu pieaudzis sociālais nodoklis. Pusi procentpunkta pieaugumu sedz darba devējs, pusi - darba ņēmējs.
VID norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus un plāna izpildi ietekmēja arī nodarbināto skaita un darba ienākumu pieaugums. Saskaņā ar darba devēju sniegto informāciju periodā, par kuru darbaspēka nodokļus maksā šā gada pirmajos divos mēnešos, vidējie darba ienākumi vienam nodarbinātajam mēnesī palielinājušies par 8,3% un nodarbināto skaits - par 1,6%.
Pievienotās vērtības nodoklī šogad ir iekasēts par 25 miljoniem eiro vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā, bet tomēr par 13 miljoniem mazāk, nekā valsts bija cerējusi. VID skaidro, ka PVN ieņēmumu plāna izpildi ietekmēja veiktās atmaksas, kas savukārt skaidrojamas ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā. 2018. gada divos mēnešos no PVN atmaksāti 189,43 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada divos mēnešos. Visvairāk no PVN atmaksāts, kā arī vislielākais atmaksu pieaugums 2018. gada divos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem diviem mēnešiem, ir tiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar vairumtirdzniecību, izņemot automobiļus un motociklus.
Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi ir par 12 miljoniem eiro lielāki nekā pērn janvārī un februārī, bet tie tāpat atpaliek no plānotā par trim miljoniem eiro.
Likmes pieaugums naftas produktiem nesīs budžetam papildus aptuveni 11,47 miljonus eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Arī akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam iekasēts ar uzviju, lai gan gada divos pirmajos mēnešos likmes vēl nebija paaugstinātas. Alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes likmes tika palielinātas 1. martā. Tātad pirmo divu mēnešu nodokļu ieņēmumus tiešā veidā nevarēja ietekmēt, ja vien daudzi nepiepirka krājumus. Tajā pašā laikā akcīze alum iekasēta vien 93,2 procentu apmērā no plānotā. Tāpat dabasgāzes akcīzes ieņēmumos šobrīd ir aptuveni miljonu eiro liels iztrūkums.
Akcīzes nodokļa 2018. gada divu mēnešu ieņēmumu plāna neizpildi būtiski ietekmēja akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem, kas par 1,89 miljoniem eiro jeb 6,3% atpaliek no 2017. gada divu mēnešu ieņēmumiem. VID ieņēmumu samazināšanos skaidro ar realizācijai nodoto tabakas izstrādājumu apjoma samazināšanos. Salīdzinot 2017. gada decembri un 2018. gada janvāri ar attiecīgo periodu pērn, cigarešu apjoms samazinājies par 5,2%, cigāru un cigarellu - par 37,8%, bet smēķējamās tabakas - par 8,2 procentiem.