Atraitņu pensijas - vai tas ir tikai priekšvēlēšanu solījums?
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Labklājības ministrijas ekspertiem sākusi darbu pie pensiju likuma grozījumiem. Viens no priekšlikumiem ir ieviest tā sauktās atraitņu pensijas. Jautājums sarežģīts un diskutabls, taču, kā Neatkarīgajai atzina Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs, kurš iesniedzis konkrētu priekšlikumu par atraitņu pensijām, 26 valstis Eiropā ir ieviesušas šāda veida vecumdienu atbalstu saviem cilvēkiem, kāpēc Latvija nevarētu?
Saeimā priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām vērtē īpaša darba grupa, tā nesen nāca klajā ar priekšlikumu palielināt pensiju piemaksas noteiktai grupai pensionāru, kuri pensionējušies 1996. gada laikā un kuriem atšķirībā no pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā agrāk, piemaksu šāgada jūlijā nebija paredzēts palielināt. Piemaksu jautājumu Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atbalstīja vienprātīgi. Nākamais jautājums, par ko vēl notiks diskusijas, ir tā sauktās atraitņu pensijas. Priekšlikums paredz pirmo gadu pēc pensionāra nāves maksāt atraitnim vai atraitnei 50 procentus no aizgājēja pensijas. «Tas nerisina pensionāru problēmas, taču ir pirmais solis, lai arī Latvijā, kā tas jau ir vairumā Eiropas Savienības valstu, tiktu iedibināts šāds atraitņu pensiju princips,» sacīja deputāts, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš.
Priekšlikuma autors deputāts A. Klementjevs norāda, ka Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kur nav ieviesta pārdzīvojošā laulātā pensija, taču pensionāru nabadzības riska līmenis Latvijā ir visaugstākais Eiropā. «Laulātais 12 mēnešus saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas, jo tieši pirmais gads pēc laulātā nāves materiāli un morāli ir visgrūtākais periods laulātajam, kas pārdzīvojis savu dzīvesbiedru,» saka deputāts. Mantojuma lietu sakārtošanai ir nepieciešami vismaz seši mēneši. Piemēram, ja pensionāru dzīves vieta ir bijusi mirušā laulātā īpašumā, pārdzīvojušais laulātais nevar rīkoties ar šo īpašumu. Ja pensionārs palicis viens un saprot, ka tik lielas platības dzīvojamo telpu vairs nevarēs atļauties, jo viņa ienākumi ir tikai viena pensija līdzšinējo divu pensiju vietā, viņam vismaz šos sešus mēnešus jāturpina dzīvot un maksāt visus rēķinus. «Eiropā pensionāram ir tiesības uz daļu no mirušā laulātā pensijas, kas ļauj viņam neizjust ļoti strauju dzīves līmeņa pasliktināšanos pēc laulātā nāves. Šāda pensija nav paredzēta tikai Latvijā un Bulgārijā,» stāsta A. Klementjevs.
Sistēmas, kā maksāt šādas pensijas, ir dažādas. Lielākajā daļā valstu atraitņu pensijas pienākas pilnīgi visiem, bet daļā valstu - pēc noteiktiem kritērijiem. Čehijā vecuma un invaliditātes pensiju atraitnis saņem 12 mēnešus 50 procentu apmērā. Dānijā atraitnim trīs mēnešus maksā pabalstu un pēc tam aprēķina vientuļā pensionāra pensiju. Slovākijā atraitņu pensija tiek maksāta visiem vienu gadu, bet, ja atraitnis ir pensionārs, pabalstu turpina maksāt līdz mūža galam. Austrijā atraitnim piešķir pensiju, ja viņa pensija ir mazāka par 1812 eiro - šādā gadījumā piešķir starpību 60 procentu apmērā no mirušā nākotnes pensijas. Luksemburgā atraitņu pensija tiek maksāta atkarībā no pensionāra ienākumiem, un tās apmērs var būt dažāds, bet tā nevar būt mazāka par 467 eiro un lielāka par 1718 eiro. Vācijā un Beļģijā atraitnis saņem 80 procentus no mirušā laulātā pensijas.
Eksperti un deputāti iniciatīvu vērtē dažādi. Tiek uzdoti jautājumi - ko darīt, ja persona nomirst tieši pirms pensijas vecuma, ko darīt, ja personas nedzīvo laulībā, kā rēķināt atraitņu pensiju, jo zināms, ka Latvijā pensiju apmēri ir ļoti atšķirīgi - no pārsimt eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro? Saeimas deputāts Hosams Abu Meri uzsver, ka Vienotības deputāti šādu ierosmi atbalsta, jo arī viņš ikdienā saņem vēstules no reģioniem ar lūgumu skaidrot, kā atraitnim pensionāram izdzīvot.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka atraitņu pensijas gan vairāk atbilst sociālo pabalstu sistēmai, ne Latvijas pensiju sistēmai. Latvijas pensiju sistēmai atbilstu laulāto pensijas kopkapitāla modelis.