Pirkuma izvēli diktē atlaides
Pusei Latvijas iedzīvotāju preces izvēles svarīgākais aspekts ir tās cena. Vēloties kaut nedaudz ietaupīt, 42% pircēju regulāri apmeklē vairākus veikalus, lai atrastu labāku piedāvājumu, un 27% bieži studē veikalu atlaižu piedāvājumus.
Pārtikas cenu sadārdzinājumu Latvija uztver sāpīgi, pat neskatoties uz to, ka statistikas dati liecina par vidējās algas kāpumu un nodarbinātības pieaugumu. Vienlaikus 71% aptaujāto izjutuši tēriņu pieaugumu, tai skaitā 85% pamanījuši būtisku pārtikas cenu palielinājumu, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompasa pētījums.
Ekrānšāviņš no avīzes
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda pārtikas cenu kāpumu 2017. gadā par 3,2%, nepārtikas preču - par 1,5%.
Visvairāk 2017. gadā sadārdzinājies sviests, piens, zivis, svaigi augļi un dārzeņi, olas, biezpiens, cūkgaļa.
Ne velti 55% aptaujāto pircēju atzinuši, ka taupības nolūkos ikdienā vismaz pusi sava pirkuma groza preču iegādājas ar atlaidi, pazeminātu vai akcijas cenu. Aptuveni 40% pircēju ir svarīga arī preces kvalitāte, bet preces ražotājam un zīmolam ir daudz mazāka nozīme tās izvēlē.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atklāj, ko dara pircēji, ja pie kases uzzina, ka grozā ieliktajai precei nav atlaides. Aptuveni puse no pircējiem šādā gadījumā preci nepērk un atstāj to pie kases, 7,2 procenti sarīko traci par pircēju maldināšanu, savukārt ceturtā daļa klusējot par preci samaksā pilnu cenu. Pēc A. Kaktiņa teiktā, preču kopējai summai veikalā vienmēr seko līdzi 24%, bet 26% to nedara nekad.
Vairākums respondentu parasti visas nepieciešamās preces cenšas iegadāties vienā tirdzniecības vietā, un šādas iepirkšanās taktikas piekritēji lielākoties ir vīrieši.
«Tomēr piektā daļa respondentu apgalvo, ka apmeklē vairākas tirdzniecības vietas, jo katrā no tām ir dažāds un iecienīts preču piedāvājums, kas liecina par to, ka arī veikalu piedāvātajam preču sortimentam ir nozīme, veidojot ikdienas pirkuma grozu,» skaidro Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa.
Savukārt 43% aptaujāto uz diviem vai pat vairākiem veikaliem dodas, lai atrastu izdevīgākus piedāvājumus. Lielākā daļa no viņiem ir pārliecināti, ka pūles, veikalos pavadītais laiks un nereti arī ceļa izdevumi ir tā vērti, lai nopirktu preces ar atlaidi.
Aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju sevi uzskata par ekspertiem cenu salīdzināšanā. Viņi zina, cik prece vidēji maksā, un uz neīstām atlaidēm viņi neiekrīt. Savukārt 22% domā, ka visizdevīgāk preci ir pirkt tad, kad tai norādīta vislielākā atlaide.
Ekrānšāviņš no avīzes
Gandrīz 75% iedzīvotāju ir atzinuši, ka mēdz pētīt veikalu informatīvos izdevumus, lai noskaidrotu, kādas preces tur varēs iegādāties par visizdevīgāko cenu. Visbiežāk šādi rīkojas cilvēki no 45 līdz 63 gadiem un ar vidēji zemiem ienākumiem. Vienlaikus pētījums atklāj, ka ar veikalu bukletu studēšanu regulāri nodarbojas arī 14% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem.
Pagājušais gads pārtikas mazumtirdzniecības nozarē ir bijis viens no veiksmīgākajiem - apgrozījuma pieaugums faktiskajās cenās 8,2% apmērā ir bijis augstākais aizvadīto piecu gadu laikā. Specializētajos veikalos, piemēram, tādos, kas tirgo alkoholu, apgrozījuma pieaugums ir bijis 66%. Nespecializētos pārtikas veikalos apgrozījuma pieaugums ir bijis aptuveni 5%.