Viesģimenēs ārzemēs tikai no 12 gadiem

Saeimas Cilvēktiesību komisija vienbalsīgi nolēmusi mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu un noteikt, ka viesģimenes ārzemēs nevarēs uzņemt bērnus, kuri jaunāki par 12 gadiem. Šī tēma jau pagājušajā gadā nonāca jautājumu krustugunīs – vai bērni no bērnunamiem un audžuģimenēm ir iesaistāmi viesģimeņu programmā.

Līdzīgi grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā Saeimā tika apspriesti jau pagājušajā gadā, diskusijas skāra jautājumu - kuru bērnu viesošanos ārvalstu viesģimenēs ierobežot, proti, pašlaik paciemoties viesģimenē ārzemēs var doties jebkurš bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo bērnunamā vai audžuģimenē. Viens no priekšlikumiem, ko virzīja labklājības ministrs Jānis Reirs, bija liegt viesģimenēs uzņemt bērnus no audžuģimenēm. Saeima par šādu priekšlikumu likuma izmaiņām diskutēja, taču pie vienota viedokļa nenonāca. Dati liecina, ka 2016. gadā viesģimenēs ciemojušies 118 bērnu no audžuģimenēm, bet 152 no bērnunamiem. Ja tiktu pieņemts šāds ierobežojums, tad viesģimenēs varētu atrasties tieši bērnunamu bērni, kuriem, pēc ekspertu stāstītā, ir grūtāk atrast adoptētājus. Savukārt par šādu ierosinājumu bija audžuģimenes, uzskatot, ka bērni jau dzīvo ģimeniskā vidē un vispirms jādod iespēja viņus adoptēt vai ņemt aizbildnībā Latvijā.

Saeimas deputāti šonedēļ ir atgriezušies pie šīs tēmas un, spriežot par konkrētiem likuma grozījumiem, nolēma, ka uz otro lasījumu jāvirza priekšlikums: viesģimenēs drīkst uzņemt tikai tos bērnus, kuri sasnieguši vismaz 12 gadu vecumu. Izņēmuma gadījumā viesģimenēs varētu viesoties arī jaunāki bērni, ja viņi dodas brāļu un māsu grupā un vismaz viens no viņiem ir sasniedzis 12 gadu vecumu. Priekšlikumu izstrādājusi Labklājības ministrija: bērnu aprūpes iestādē un audžuģimenē esošu bērnu, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu, var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja to vēlas bērns un tam piekrīt audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde un bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.» Likumā piedāvāts noteikt, ka viesģimenei nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju. Labklājības ministrija uzver, ka grozījumu galvenā būtība ir viesģimenēs ļaut viesoties bērniem, kuri to saprot un apzinās. Speciālisti atsaucas uz gadījumiem praksē, kad šāda viesošanās negatīvi ietekmējusi bērnu, bet viņam uzreiz nav bijusi iespēja atgriezties Latvijā. Izstrādājot šo priekšlikumu, notikusi konsultēšanās ar psiholoģijas ekspertiem, kuri atzinuši, ka tieši 12 gadi ir robeža, kad bērns sāk apzināties un saprast būtiskās norises savā dzīvē, var pieņemt izsvērtus lēmumus. Arī adopcijai uz ārvalstīm bērns sniedz savu piekrišanu, ja sasniedzis 12 gadu.

Grozījumiem iebilst Bāriņtiesu asociācija un juristi, kuri pārstāv ārvalstu adoptētāju ģimenes. Bāriņtiesas šādus ierobežojumus sauc par bērnu interesēm neatbilstošiem. Zvērināta advokāte Kristīne Lemantoviča iesniegusi priekšlikumu, lai viesošanos viesģimenēs ļautu vismaz no deviņu gadu vecuma, jo tieši šādā vecumā visbiežāk bērni dodas viesoties ārzemju viesģimenēs. «Tas būtu kā kompromiss, kas pasargātu bērnus, kuri ir pirmsskolas vecumā, bet ļautu ciemoties visģimenēs skolas vecuma bērniem,» saka juriste. Viņas ieskatā, Labklājības ministrijas priekšlikumi ir pārsteidzīgi un neatbilst Latvijas reālajai situācijai, un neievēro bērnu intereses.