Augulis: Lai valstī noturētu iedzīvotājus, ir jārada vide, kurā patiktu dzīvot
Lai valstī noturētu iedzīvotājus, ir jārada vide, kurā patiktu dzīvot, aģentūrai LETA teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Kā ziņots, Latvijas iedzīvotāju skaits vēl aizvien turpina samazināties. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,248 miljoni cilvēku, kas ir par 12 900 mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2009.gadā bija 0,57% salīdzinājumā ar 0,42% 2008.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2009.gada demogrāfiskās statistikas dati.
"Ģimenes ar bērniem un demogrāfijas veicināšanas politika nenoliedzami ir viena no Labklājības ministrijas (LM) prioritātēm arī šajā sarežģītajā laikā. Tomēr jautājums, kā noturēt valstī iedzīvotājus, nav tikai LM kompetence, bet gan visas valsts pārvaldes, pašvaldību un sabiedrības uzdevums kopīgiem spēkiem radīt vidi, kurā mums patiktu dzīvot, un vēlme savu valsti veidot un dzīvot tajā cilvēka cienīgu dzīvi," uzsver Augulis.
Ministrs stāsta, ka patlaban LM norisinās darbs pie Ģimenes politikas pamatnostādņu izstrādes, kas drīzumā tiks nodotas sabiedrības apspriešanai. Akcents pamatnostādnēs tiek likts uz bērna kā vērtības uzsvēršanu, dažādu atbalsta pasākumu nodrošināšanu vecākiem ar bērniem, piemēram, darba savienošana, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, veselības aprūpe.
"Pašlaik būtu jāizvērtē arī nodokļu politika, iespējams, atvieglojot nodokļu slogu tieši vecākiem, piemēram, palielinot neapliekamā minimuma līmeni par apgādībā esošiem bērniem," iesaka Augulis.
Kā ziņots, dabiskās kustības dēļ mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, pērn iedzīvotāju skaits saruka par 8200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 4700. 2009.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās uz dzīvi 2688 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs pārcēlās 7388 cilvēki.
2009.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu laulību skaits samazinājās par 23,3%, un to skaits uz 1000 iedzīvotāju bija 4,4. Augstākais rādītājs pēdējos 17 gados bija 2007.gadā - 6,8 noslēgtas laulības uz 1000 iedzīvotāju. Pagājušajā gadā par 17,9% kritās arī šķirto laulību skaits.
Kopš 2000.gada vairāk nekā par diviem gadiem pieaudzis pirmajā laulībā stāšanās vecums. 2009.gadā pirmo laulību vīrieši noslēdza vidēji 29 gadu vecumā, bet sievietes - 27 gadu vecumā. Kopējais laulībā stājušos vidējais vecums bija 34 gadi vīriešiem un 31 gads - sievietēm.
Pērn piedzimuši 21 700 bērni, kas ir par gandrīz 2300 bērniem mazāk nekā 2008.gadā, kad bija augstākā dzimstība kopš 1992.gada. Uz 1000 iedzīvotāju dzimstības līmenis samazinājās par 9,4%.
49,5% no dzimušajiem bijuši pirmie bērni ģimenē (2008.gadā - 51,3%), savukārt otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2009.gadā bija 34,1% salīdzinājumā ar 33,3% gadu iepriekš.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu, samazinājās par 9% un bija 1,32.
Jaundzimušā mātes vidējais vecums kopš 2000.gada pieaudzis gandrīz par pusotru gadu un 2009.gadā bija 28,7 gadi, bet mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, aizvadītajā gadā bija 26 gadi, kas ir par 1,6 gadiem vairāk nekā 2000.gadā.
2009.gadā Latvijā miruši 21 700 iedzīvotāju jeb par 2271 cilvēku mazāk nekā 2008.gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 13,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju - samazinājās par 2,9%. Pēdējo reizi zemāks mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju (13,1) bija 1991.gadā.
Turpretī zīdaiņu mirstība pagājušajā gadā pieauga. Pirmajā dzīves gadā nomira 168 bērni. Salīdzinājumā ar 2008.gadu mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušo pieauga no 6,7 uz 7,8 jeb par aptuveni par 20%.
Mirstības rādītāju samazināšanās rezultātā pieaudzis iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, 2009.gadā dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums bija 73,4 gadi, tai skaitā vīriešiem - 68,3 gadi, sievietēm - 78,1 gadi, kas, salīdzinot ar 2008.gadu, vīriešiem pieaudzis par 1,1 gadu, sievietēm - par 0,2 gadiem.
Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šā gada sākumā bija 706 000, un tas gada laikā samazinājās par 6600. Aizvadītajā gadā piedzima 7200 un nomira 8900 rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2008.gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotāju Rīgā samazinājās par gandrīz 10%, bet mirstība - par 7%.
Iedzīvotāju skaita pieaugums 2009.gadā bija vērojams tikai Pierīgas reģionā - par 3800. Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotāju bija Pierīgas reģionā - 11,1 dzimušais un arī Rīgā - 10,1, viszemākā dzimstība bija Latgales reģionā - 7,9 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju.
Latgales reģionā bija visaugstākā mirstība - 15,9 mirušie uz 1000 iedzīvotāju, turpretī viszemākā mirstība bija Pierīgas reģionā - 11,8 mirušie uz 1000 iedzīvotāju.
2010.gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības samazinājuma tendence saglabājas arī šogad. Dzimušo skaits pirmajā ceturksnī ir par aptuveni 600 bērniem mazāks nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Savukārt mirstības rādītāji ir pagājušā gada līmenī. Turpina samazināties noslēgto laulību skaits, kas 2010.gada pirmajos trīs mēnešos bija 1100, turpretī pagājušā gada pirmajā ceturksnī - 1400.