FM uzskata, ka situācija ar "ABLV Bank" neietekmēs nodokļu ieņēmumus
AS "ABLV Bank" pašlikvidācijai nebūs liela ietekme uz kopējo bezdarba līmeni valstī un nodokļu ieņēmumiem, teikts Finanšu ministrijas (FM) atbildes vēstulē Saeimas deputātiem.
Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu par "ABLV Bank" pašlikvidācijas ietekmi uz nodarbinātības līmeni un bezdarbu, FM norāda, ka "ABLV Bank" darbības pārtraukšanas ietekme uz kopējo nodarbinātības un bezdarba līmeni ir "ļoti ierobežota".
"Šā gada janvārī "ABLV" grupā tika nodarbināti 893 cilvēki. Darbu pilnībā zaudējot visiem darbiniekiem, tas kopējo nodarbināto skaitu valstī samazinātu par 0,1%. Īstermiņā, darbu vienlaikus zaudējot pilnīgi visiem "ABLV" grupas darbiniekiem un reģistrējoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā reģistrētā, bezdarba līmenis Latvijā varētu paaugstināties par nepilnu 0,1 procentpunktu, bet pakāpeniskas darbinieku samazināšanas gadījumā - 0,03 procentpunktiem. Šādas bezdarba līmeņa svārstības ir nenozīmīgas," pauž FM.
Savukārt, runājot par "ABLV Bank" pašlikvidācijas ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, FM atzina, ka ietekme nebūs būtiska. FM patlaban apzina iespējamo nodokļu samazināšanas risku, tomēr "ABLV Bank" darbības apturēšanai varētu būt nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa samazinājums īstermiņā, neatstājot būtisku ietekmi uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem.
FM informē, ka operatīvie budžeta ieņēmumu dati par šā gada pirmajiem diviem mēnešiem liecina, ka darbaspēka nodokļu plāns par 18,7 miljoniem eiro ir pārsniedzis plānotos ieņēmumus. Tāpēc gadījumā, ja "ABLV Bank" darbības apturēšanas rezultātā turpmākajos mēnešos tiks konstatēts darbaspēka nodokļu samazinājums, to kompensēs pirmo mēnešu virsplāna ieņēmumi.
Ministrija informācija liecina, ka "ABLV" grupa pēdējo piecu gadu laikā nodokļos samaksājusi vidēji 21 miljonu eiro gadā, kas ir 0,27% no kopējiem nodokļu pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. Turklāt 70% veido samaksātie darbaspēka nodokļi. FM piebilst, ka esošajiem "ABLV" grupas darbiniekiem turpinot darbu citā darba vietā, kopējais darbaspēka nodokļu ieņēmumu apjoms var būtiski neatšķirties no līdzšinējā.
Uz jautājumu, vai finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir gatava uzņemties politisko atbildību par trešās lielākās bankas likvidāciju, vēstulē uzsvērts, ka kredītiestāžu uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), bet "ABLV Bank" tieši uzrauga Eiropas Centrālā banka. Turklāt FM nevar ietekmēt FKTK pieņemtos lēmumus.
Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.