Latvijas militārās vēstures rekonstruktori: „Mums ir visas iespējas kļūt par pasaules labākajiem Otrā pasaules kara militāro šovu organizatoriem”
Pēc 15. maijā, Muzeju naktī notikušās vērienīgās kaujas rekonstrukcijas, kas Kara muzeja filiālē "Ziemassvētku kauju muzejs" pulcēja vairākus tūkstošus skatītāju, ir tapusi dokumentāla filma par šo notikumu..
Neskatoties uz stipro lietu, kas brīžiem samērcēja gan rekonstrukcijas dalībniekus, gan skatītājus, Latvijā pirmo nopietno 2. pasaules kara kaujas rekonstrukciju ar autentiskas militārās tehnikas izmantošanu vēroja vairāki simti cilvēku. Rekonstrukcijā piedalījās Latvijas militārās vēstures klubu „Redut” un „Latviešu karavīrs” pārstāvji.
„Visā pasaulē militārie rekonstruktori ieņem būtisku vietu spēlfilmu masu skatu un kaujas ainu filmēšanas procesā. Ja skatītājs redz nepieredzējušu statistu, kuram pēdējā brīdī ir uzvilkta uniforma un pateikts, ka tagad tu būsi sarkanarmietis vai vācietis – tas nozīmē, ka aktieris savu lomu nenospēlēs, jo forma un ierocis ir jāmāk nēsāt”, tā par rekonstruktoru kustību izsakās tās dalībnieks, uzņēmējs Mārtiņš Sarma.
Vladislavs Dombrovskis, kluba „Redut” vadītājs: „Tas ir grūts un sarežģīts darbs, kas neaprobežojas tikai ar pašaudīšanos, bet arī ar grūtiem treniņiem, kurus mēs regulāri organizējam. Lai cik tas neizklausītos smieklīgi, bet šova laikā visiem ir jādarbojas kā vienam veselam. Man ir jāzina, kurā brīdī Mārtiņš, piemēram, gaisā šaus signālraķeti, un jāzina, ko darīs Viesturs, kurš sagatavo mīnmetēju šaušanai.”
Mārtiņš Sarma: „Un vēl katram dalībniekam ir jāzina, kur un kā viņš tiks „nošauts”, lai tas izskatītos reāli un, lai Viktors Duks, kurš ir mūsu operators, vēlāk nepārmestu, ka labākie kadri palika aizkadrā...”
Kā kļūt par rekonstruktoru?
Mārtiņš Sarma: „Jābūt ir gribēšanai... Ir jāzina kara vēsture, un jābūt adekvātam cilvēkam, kuram šī lieta var kļūt par vaļasprieku. Es jau arī kādreiz par viņiem smējos, domāju, redz kaut kādi stulbeņi viens otru dzenā pa mežu un šaudās, bet es vienu reizi netīšam paprovēju un paliku.”
Vladislavs Dombrovskis: „Un pats galvenais! Mēs savā klubā neapspriežam, kurš Otrā pasaules karā bija labais vai sliktais. Man ir liels prieks, ka mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar otru rekonstruktoru klubu „Latviešu karavīrs”.
Viesturs Radovics, kluba „Latviešu karavīrs” pārstāvis: „Politiku mēs atmetam malā. Mēs nedalām karavīrus labajos un sliktajos, viņi visi kaujas laukā bija vienādi. Protams, nebrīnīšos, ja kāds mums mēģinās „piesiet” vienas vai otras totalitāras lielvaras ideoloģijas slavināšanu, bet tas ir pilnīgi nepareizi. Mūs satrauc citas, daudz svarīgākas lietas, piemēram, līdz kuram gadam vācu karavīri staigāja garajos zābakos, vai arī kāda tipa brilles varēja būt latviešu strēlniekam 1917. gadā. Mūsu aizraušanās ir vēsture, nevis politika.
Vai tiešām varat kļūt par vieniem no labākajiem pasaulē?
Vladislavs Dombrovskis: Visu nosaka rekonstruktoru – cilvēku profesionalitāte. Protams, mums nav tādas tehniskās un finansiālās iespējas kādas ir, piemēram, Amerikā, Eiropas valstīs un Krievijā, kur ir liels valsts un pašvaldību atbalsts. Lai cik pagātne būtu drūma un sarežģīta – tā ir katras valsts vēsture un kultūras sastāvdaļa, bet tik un tā mums ir spēks un gribēšana kļūt par tādiem, kuros ieklausās.
Kādi ir nākotnes plāni?
Vladislavs Dombrovskis: Organizēt militāro šovu septembrī un gatavoties Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākumam. Palīdzēt režisoram Askoldam Saulītim veidot dokumentālo filmu par Latviešu strēlniekiem un vēl daudz kas cits interesants. Vienu varu apsolīt, ka nākošā gada Muzeju naktī mūsu šovs būs vēl iespaidīgāks!