Aicina atgūt OIK izmaksātos miljardus

REVOLUCIONĀRS RISINĀJUMS. Saeimas vēlēšanu tuvums vai gūtā pieredze, strādājot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Saskaņas deputātam Ivaram Zariņam ļāvusi secināt, ka mums ir tiesības atgūt aizvadītajos desmit gados OIK samaksātos 1,5 miljardus eiro © F64

Par obligātā iepirkuma ietvaros komersantu pārdoto elektroenerģiju iekasētie 1,5 miljardi eiro iegūti nelegāli, un šo summu valstij un sabiedrībai ir tiesības atprasīt. Ar šādu paziņojumu, atsaucoties uz Eiropas Komisijas Eiropas Savienības līgumu, klajā nācis Saskaņu pārstāvošais deputāts Ivars Zariņš.

Viņš noskaidrojis, ka atbildīgās amatpersonas un institūcijas slēpušas, ka Eiropas Komisija atzinusi - valsts atbalsta sistēma elektroenerģijas ražotājiem nav bijusi saskaņota ar Eiropas Komisiju un ieviesta, pārkāpjot Līgumu par Eiropas Savienības darbību. «Komisija izsaka nožēlu, ka Latvija ieviesa apskatāmo atbalsta pasākumu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu,» 2017. gada EK atzinumu citē deputāts.

Šī Eiropas Komisijas replika politiķim ļāvusi secināt, ka bez iepriekšēja EK saskaņojuma obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros sniegtais atbalsts ir nelikumīgs, tāpēc uz to nevar attiecināt tiesiskās paļāvības principu. Līdz ar to nelikumīgi izmaksātais valsts atbalsts no ražotājiem, kuriem tas izmaksāts, ir atprasāms. «Tas paveicams bez kādiem nosacījumiem. Latvijas valsts to nav darījusi. Ievērojot to, ka atprasīšanas periods ir desmit gadi, saprotams, ka klusēšana un sabiedrības neinformēšana par šo faktu ir tikai un vienīgi valsts atbalstu saņēmušo ražotāju interesēs,» smagu apsūdzību izvirza politiķis.

I. Zariņš atgādināja, ka atbalsta programmas ietvaros, kuras darbības laiks paredzēts no 2007. līdz 2037. gadam, uzņēmējiem paredzēts saņemt 3,96 miljardus eiro, bet līdz pērnajam gadam izmaksāti aptuveni 1,5 miljardi eiro, kurus tad arī būtu nepieciešams atprasīt. I. Zariņš uzskata, ka atprasāmā summa varētu būt pat lielāka, jo OIK ietvaros komersanti strādājuši arī pirms 2007. gada, tikai līdz tam šo atbalsta sistēmu neviens nav vērtējis.

I. Zariņš uzskata, ka arī pašlaik Ekonomikas ministrija tikai imitē cīņu ar OIK sistēmas negodīgajiem izmantotājiem, jo uzsāktās pārbaudes noritot nesamērīgi lēni, kas ļauj komersantiem justies drošībā arī tad, ja tie pārkāpj likumu. Arī pirms tam, kad sabiedrības uzmanība tika pievērsta OIK problemātikai, elektroenerģijas ražotāji tika pārbaudīti tikai uz papīra. Ja visi iesniegtie dokumenti bija aizpildīti pareizi, tad neviens nepārbaudīja, vai tajos uzrādītie dati atbilst realitātei.

Tāpēc I. Zariņš un Saskaņa nolēmuši vērsties ne tikai pie ģenerālprokurora, lai tas lemtu par lietas tālāku virzību, bet arī Satversmes aizsardzības birojā, jo deputāts uzskata, ka tik vērienīga krāpšanas shēma apdraud arī valsts drošību.

Saskaņa cer, ka tiks noskaidrotas konkrētas amatpersonas, kuru ļaunprātības vai nolaidības dēļ ilgstoši pieļauta prettiesiska situācija «un nodarīts milzīgs kaitējums Latvijas tautsaimniecībai».

Savukārt Vienotības priekšsēdētāja Arvila Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija demonstrē, ka tā visā nopietnībā ķērusies pie OIK sistēmas sakārtošanas un negodprātīgo komersantu izgaismošanas.

Ministrija līdz šim atcēlusi atļaujas 18 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 301,2 miljoniem eiro.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais