Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) komunicē ar lielāko sociālo tīklu turētājiem jautājumā par partiju reklāmas kampaņām internetā. Nav izslēgts, ka neveiksmīgas sadarbības rezultātā Latvijā būs nepieciešams tiesas spriedums sociālā tīkla "facebook" bloķēšanai, uzskata KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Straume šodien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā ziņoja par KNAB pagājušā gada darba rezultātiem. Apakškomisija interesējās par KNAB spējām efektīvi kontrolēt partiju reklāmas kampaņas sociālajos tīklos, piemēram, "facebook".
"Jā mēs to saskatām kā problēmu. Pašlaik birojs komunicē ar lielākajiem starptautiskajiem sociālo tīklu turētājiem, kuros ir iespējams izvietot maksas reklāmas. Vai šī komunikācija būs veiksmīga uz doto brīdi atbildēt nevaru. Likums skaidri nosaka, ka tām organizācijām un kompānijām, kuras nodrošina reklāmu par samaksu, izcenojumi KNAB jāiesūta līdz 9.maijam. Ja kompānijas nereaģēs tad domāsim kā rīkoties tālāk. Nav izslēgts, ka mums vajadzēs tiesas spriedumu par to, ka uz kādu laiku "facebook", piemēram, tiks bloķēts Latvijā," paziņoja Straume.
KNAB ierosina, ka "facebook" reklāmām jābūt ar norādītu izcelsmi, kurš samaksājis un nepieciešamības gadījumā jiesniedz dokumenti par samaksas apmēru, norādīja Straume.
Kā ziņots, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš norādīja, ka viņam nav radusies pārliecība vai birojs spēj efektīvi kontrolēt partiju finansēšanas jautājumus, īpaši, trešo personu naudas plūsmas. Šogad gaidāmas Saeimas vēlēšanas un šāds finansējums var tik izmantots reklāmām sociālajos tīklos.
KNAB jau šogad 8.februārī paziņoja, ka birojs ir spējīgs uzraudzīt politisko aģitāciju sociālajos medijos, tomēr regulējums aģitācijas laikā attiecībā uz ierobežojumiem internetā nav pietiekams un neatbilst mūsdienu interneta attīstības tendencēm.
KNAB norāda, ka atbilstoši iesniegtajās vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās norādītajai informācijai politiskās partijas un to apvienības 2017.gada pašvaldību vēlēšanu izdevumiem kopumā bija izlietojušas 2,7 miljonus eiro. Aptuveni puse summas bija izlietota par reklāmas izvietošanu. KNAB no pārbaudāmiem un identificējamiem avotiem ir secinājis, ka kopējā priekšvēlēšanu aģitācijai internetā iztērētā summa ir aptuveni 115 000 eiro.
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" analīze gan liecina, ka kopējā partiju pašreklāmas summa internetā pirms pašvaldību vēlēšanām bija aptuveni 117 000 eiro jeb 10,6% no visiem reklāmas izdevumiem.
KNAB savukārt norāda, ka atšķirība starp "Re:Baltica" datiem un KNAB ir apmēram 2000 eiro, kas nevarētu būt par pamatu secinājumam, ka KNAB nevar izkontrolēt priekšvēlēšanu aģitāciju internetā.
"Re:Baltica" izpilddirektore Sanita Jemberga aģentūrai LETA iepriekš paskaidroja, ka iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu kampaņā sociālais tīkls "twitter" no Latvijas nav saņēmis nevienu, bet sociālais tīkls "facebook" saņēmis 12 pieprasījumus par kontiem un to saimniekiem. "Tie attiecas uz krimināllietām, bet KNAB pārskatā par pašvaldību vēlēšanu kampaņas pārbaudēm neviena tāda nav atrodama. Vēl vairāk - tur nav atrodama neviena lieta par pārkāpumiem, piemēram, administratīvo resursu izmantošanu, kampaņai sociālajos tīklos," norāda Jemberga.
Reaģējot uz "Re:Baltica" analīzi, KNAB uzsvēra, ka nedrīkstot atklāt veicamo pārbaužu metodes un paņēmienus, kuras tiek izmantotas iespējamā pārkāpuma identificēšanai un atklāšanai, un tā sankcionēšanai, jo informācijas publiska izpaušana par pārbaužu veikšanas metodiku var būtiski kaitēt sekmīgai pārkāpuma atklāšanai.