Baltijā izjutīs darba roku trūkumu

Par spīti tam, ka 2017. gadā ekonomiskā izaugsme visās trīs Baltijas valstīs pārspēja iepriekš izteiktās prognozes un eksperti ir pārliecināti, ka arī 2018. un 2019. gadā pozitīvās tendences saglabās virsroku, 23% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu prognozē apgrozījuma samazinājumu savam biznesam un 9% plāno samazināt arī darbinieku skaitu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Tiesa, salīdzinot ar pagājušo gadu, pesimistu īpatsvars šajā segmentā ir nedaudz samazinājies, jo pērn apgrozījuma samazinājumu prognozēja 26%. Vienlaikus par vienu procentpunktu pieaudzis optimistu skaits. Šogad uz būtisku apgrozījuma pieaugumu cer 9% aptaujāto Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu. Pērn tādi bija 8%. Līdzīgas tendences vērojamas arī kaimiņvalstīs. Lietuvā un Igaunijā apgrozījuma pieaugumu šogad plāno 13% uzņēmumu. Vienlaikus 28% mazo un vidējo uzņēmumu Igaunijā un 20% Lietuvā atbildējuši, ka to apgrozījums šogad varētu samazināties, turklāt Lietuvā pesimistu skaits gada laikā ir pat nedaudz pieaudzis.

Lai arī 9% plāno samazināt darbinieku skaitu, tas ir ievērojami mazāk nekā pirms gada, kad šādi plāni bija 19% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu. 75% no aptaujātajiem izvirzītos mērķus centīsies sasniegt ar esošo darbinieku skaitu, bet 16% domā par štatu palielināšanu.

Tajā pašā laikā neliels daudzums mazo un vidējo uzņēmumu šogad plāno apgūt jaunus eksporta tirgus, tādi ir tikai 6% no aptaujātajiem. 11% domā darboties esošajos eksporta tirgos, bet pārliecinošs vairākums - 83% - orientējas tikai uz vietējo tirgu.

Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša teiktā, šogad lielākie izaicinājumi ekonomikā saistās ar darba tirgu - novecošana un darbinieku trūkums radīs papildu spiedienu uz darba algām. Pieprasījums pēc darbiniekiem pieaugs visā Baltijā.

Ekonomisti ir pārliecināti par ekonomikas izaugsmi šogad, taču, kā uzsver D. Gašpuitis, izaugsmes paātrināšanās sekmēs arī inflāciju. «Šobrīd runāt par pārkaršanu ir pāragri, tomēr tas nenozīmē, ka šādi riski neparādīsies pēc gada vai pusotra. Uzkaršanas riskus paātrina strauja ES fondu ieplūde un to periodiskums. Tāpēc atsevišķās nozarēs ir gaidāmas pārkaršanas riska pazīmes - visizteiktāk tas būs būvniecībā, kas no citām nozarēm atņems darbiniekus. Tas dzīs algas uz augšu, un ir jājautā, kas notiks, kad ES fondi apsīks un pieprasījums samazināsies?» taujā D. Gašpuitis.

***

Viedoklis

Katrīne JUDOVICA, mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja:

- Veiksmi sīvas konkurences apstākļos lielā mērā nosaka tas, cik labi uzņēmējs spēj definēt, kas ir tas unikālais, ar ko viņš atšķiras no desmitiem citu uzņēmumu. Nenoliedzami, ieguvējs būs tas, kurš vistuvāk pazīst sava klienta vēlmes un vajadzības, seko līdzi tendencēm, spēj tām pielāgoties un vēl vairāk - uz to fona rada savu atšķirības zīmi. Narvesen pieredze rāda, ka visos līmeņos strādājošajiem prieks par savu darbu rezultējas arī peļņā. Līdz ar to pozitīvs un optimistisks skats nākotnē ir vitāli svarīgs biznesa attīstībai.