Dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu epopeja nerimst. Publiskajā telpā nonāk arvien jauni gadījumi: ir gan informācijas tehnoloģiju incidenti, gan «zemletes» darbības, lēna apkalpošana, nelikumīga komisijas maksa, iekasēta nauda, pretī neiegūstot biļetes, un galu galā milzum liels skaits neapmierināto.
Svētku rīkotājs solās šodien sniegt informāciju par tālāko rīcību attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja SIA Biļešu paradīze pārkāpumiem, piemērojot papildu komisijas maksu internetā pārdodamajām biļetēm, nepilnībām apkalpošanā un pircēju sūdzībām par biļešu iegādes procesu. Valsts policijā ir nogādāti arī divi iesniegumi: viens no tiem - par iespējamām viltotām biļetēm, kas tiek piedāvātas interneta portālos. Jāteic, ka cena par vienu noslēguma koncerta biļeti ir sasniegusi pat 350 eiro (oficiālā cena no 15 līdz 65 eiro). Otrs iesniegums ir par pircēju fiksētu gadījumu, kad veikala Sky More esošajā Biļešu paradīzes kasē kāda persona darbinieces klātbūtnē paņēmusi no atvilktnes vairākas biļetes. Ir aizdomas, ka netika ievērota noteiktā tirdzniecības kārtība. Svētku rīkotāji arī brīdina nekļūt par viltotāju upuriem laimīgos biļešu īpašniekus, kas, gribēdami palepoties, fotogrāfijas ar tām ielikuši sociālajās vietnēs - svītrkodu var arī «nokopēt» un radīt viltotu biļeti. Un var gadīties, ka pasākumā iekšā tiek blēdis, bet ne likumīgais pircējs. Tie, kas samaksāja par pirkumu internetā, bet biļeti tā arī nedabūja, tiek mudināti sazināties ar pakalpojuma nodrošinātāju un sūtīt e-pastu info@bilesuparadize.lv, norādot pircēja vārdu, uzvārdu un pirkuma rēķina numuru vai bankas maksājuma uzdevuma izdruku.
Vērojot sestdien notiekošo, secinājumi radušies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātei, bijušajai kultūras ministrei Ingūnai Rībenai, kuras paziņu un radu lokā tikai vieniem izdevies iegūt biļetes, pārējie bezjēdzīgi un bez rezultāta iztērējuši laiku, sēdot no pulksten 10 līdz 15 pie datora. Izskatoties, ka Kultūras ministrijā visi tā aizrāvušies ar Latvijas jubilejas svinībām, ka tehniskām lietām uzmanību nepievērš. Izbrīnot tas, ka kultūras ministre Dace Melbārde, kas taču bijusi pie nozares stūres arī iepriekšējos svētkos, neņēmusi vērā gūto pieredzi. Vajadzējis taču iedomāties, ka ažiotāža būs vēl lielāka, jo ir taču simtgades Dziesmu un deju svētki. Starp citu, jau iepriekš sociālajos tīklos lasīta Biļešu paradīzes īpašnieka vēstule, kurā viņš aicinājis meklēt alternatīvus risinājumus biļešu iegādei. I. Rībena no savas puses svētku padomē vairākkārt atgādinājusi, ka vajag mudināt pašvaldības izmantot iespēju nomāt lielos ekrānus, lai iedzīvotāji, kam nav iespējas iegādāties biļetes, koncertus varētu baudītu «uz vietas», varbūt pat pie skaisti klātiem galdiem.
Savukārt bijusī kultūras ministre, uzņēmēja Žaneta Jaunzeme-Grende atgādina: ja ir pieprasījums, jābūt piedāvājumam. Labā ziņā esot tā, ka cilvēki šos pasākumus grib. Varbūt noslēguma koncertu varētu rīkot, kā savulaik Prāta vētras koncertu - Mežaparka Lielajā estrādē izņemot solus un tādējādi nodrošinot vietas 45 000 skatītāju. Iespējams, ka koncerts būtu sarīkojams, piemēram, jūras krastā, kur var piedalīties vēl vairāk dalībnieku un skatītāju - tādu kā lielu sadziedāšanos! Izskanējušo ideju, ka biļetes varētu «sadalīt» loterijas veidā, Ž. Jaunzeme-Grende nodēvē par gluži atbalstāmu. Katrā ziņā tikai interneta variants nebūtu izmantojams, jo - atliek tikai vienam hakerim pieslēgties, lai bez biļetēm riskētu palikt daudz ļaužu.