Aukstā laika ietekmē pagājušajā nedēļā par gandrīz 30% pieauga elektroenerģijas cenas Baltijā, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Straujāk cena starp Baltijas valstīm pieaugusi Igaunijā - par 32% līdz 62,09 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), bet Latvijā un Lietuvā kāpums 28% apmērā līdz attiecīgi 60,41 eiro/MWh un 60,34 eiro/MWh.
Būtiska cenu variācija bija novērojama atsevišķās stundās, kad augstākā cena Baltijā bija 255,02 eiro/MWh 1.marta rīta pusē, bet zemākā cena 36,03 eiro/MWh apmērā fiksēta 26.februāra naktī.
"Latvenergo" pārstāvji skaidroja, ka aukstie laikapstākļi bija būtisks faktors cenu pieaugumam visā "Nord Pool" tirdzniecības reģionā, un arī citviet Eiropā novērots būtisks energoresursu cenu pieaugums. Kā papildu faktors "Nord Pool" reģionā bija arī joprojām salīdzinoši zemais nokrišņu daudzums.
Baltijas valstu patēriņš aizvadītajā nedēļā pieauga par 3% līdz nepilnām 653 gigavatstundām (GWh). Latvijā patēriņa apjoms pieauga nepilna procenta apmērā līdz 166 GWh, Igaunijā 3% apjomā līdz 213 GWh, bet Lietuvā kāpums bija vairāk nekā 4 % apmērā līdz 274 GWh.
Būtiskāks pieaugums novērojams izstrādē, kur kopējais apjoms pieaudzis 12% apmērā līdz 525 GWh: Latvijā - 210 GWh, Igaunijā - 238 GWh, bet Lietuvā - 77 GWh. Latvijā un arī kopējā Baltijas reģiona kontekstā būtisku lomu saglabāja Rīgas TEC, kas veiksmīgi spēja reaģēt uz patēriņa izmaiņu svārstīgumu un nodrošināja vēl lielāka cenu pieauguma ierobežošanu, atzīmēja "Latvenergo" pārstāvji.
Latvija šogad joprojām saglabā neto eksportētāja lomu nedēļu griezumā, jo arī aizvadītajā nedēļā veidojies pārpalikums izstrādes un patēriņa bilancē - saražots par 26% vairāk elektroenerģijas, nekā tika patērēts. Igaunijā tajā pašā laikā saražots par 12% vairāk elektroenerģijas, bet Lietuvā izdevies nedaudz mazināt bilances deficītu, aizvadītajā nedēļā saražojot 28% no kopējā patērētā apjoma. Baltijas valstīs kopumā bilance uzlabojusies un izstrādes apjoms bijis 80% no reģionālā patēriņa.