ASV, nevis Latvijas problēma. Cilvēktirdzniecība

Cilvēktirdzniecība, ko Amerikas Savienotās Valstis aktualizē kā nozīmīgu Latvijas problēmu, patiesībā tāda nav. Oficiālā statistika uzrāda uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus noziegumus. Cita lieta, ka izpratne par cilvēku ekspluatāciju katrā valstī atšķiras un bagātās sava tirgus aizsardzības nolūkos ikvienu austrumeiropieti, kurš aizbraucis peļņā, gatavas glābt no darba verdzības, jo viņš ir ar mieru strādāt par puscenu. Un arī par desmito tiesu.

Ar statistikas pārskatu par paveikto un turpmākajiem preventīvo pasākumu plāniem nākusi klajā Iekšlietu ministrija. Būs konferences, kampaņas, semināri, masu mediju lomas un institūciju sadarbības stiprināšana. Lietišķās brokastis un darba pusdienas par cilvēktirdzniecības apkarošanas projektu naudu. Tikai rodas jautājums, kā šīs aktivitātes palīdzēs apkarot noziegumu, kas faktiski netiek reģistrēts.

Statistika neliecina neko

2017. gadā kopumā policija identificējusi četrus cilvēktirdzniecības upurus. Sabiedriskās organizācijas, kas sniedz atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumus, Marta un Patvērums «Drošā māja» - vēl 16. Bet ar šiem upuriem problēma tāda, ka vairākumā gadījumu viņi nevēlas vērsties pret saviem paverdzinātājiem. Seksuālai izmantošanai, pēc policijas datiem, pērn pārdots viens cilvēks. Pēc sociālo organizāciju datiem - vēl septiņi. Policija ziņo par vienām fiktīvām laulībām, partneri - par vēl sešām. Darba verdzības gadījumi policijā ir divi, partneriem - vēl trīs. Savukārt ceturtais cilvēktirdzniecības paveids - piespiešana izdarīt noziegumu - vispār nav konstatēts jau otro gadu, bet policijas ziņojumos pat četrus gadus pēc kārtas.

Protams, valstij jāsargā katrs tās iedzīvotājs. Taču 20 cilvēktirdzniecības noziegumus, no kuriem lielākā daļa identificēta sabiedriskā kārtā, statistiski nevar traktēt kā valstiski nozīmīgu problēmu. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā notikušas 33 slepkavības, 65 izvarošanas gadījumi un kopumā 1752 sevišķi smagi noziegumi. Tāpēc secinājumus par kādām kriminālām tendencēm cilvēktirdzniecības jomā izdarīt faktiski nav iespējams. Patiešām reāla problēma iepriekš bija fiktīvās laulības - 2014. gadā tika konstatēti 22 šādi gadījumi. Taču ar operatīviem normatīvo aktu grozījumiem šo kriminālo praksi izdevās novērst. Iekšlietu ministrijas pārstāve, nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa prezentācijā vispārina, ka paverdzinātās sievietes tiek izmantotas seksam, vīrieši - darbam. Bet, piemēram, no sievietēm divas ir Tadžikistānas pavalstnieces, un noziegums pret viņām pastrādāts, pirms viņas bēgušas uz Latviju. Tātad uz vietējo kriminālo vidi arī šis gadījums nekādi neattiecas.

Verdzība aiz okeāna

Gadu no gada cilvēktirdzniecības problemātiku Latvijā aktualizē ASV vēstniecība. Tas tāpēc, ka Austrumeiropa un tostarp arī Latvija tiek uzskatīta par vergu izcelsmes valsti. Bet Amerikā verdzība patiešām ir problēma. Ar šādu atziņu no ASV finansēta pētnieciskā brauciena atgriezies žurnālists Uldis Āboliņš. Viņš televīzijā LNT veidojis sižetu sēriju Modernie vergi. Salauztās dzīves. 100 000 pornoindustrijā iesaistītu bērnu. Cilvēkus nozog uz ielām. Mafiju piesedz policija un tiesas.

«Ceru, mēs Latvijā nekad nenonāksim līdz tādiem problēmas apmēriem,» pauž kolēģis.

Tātad Latvijas gadījumā cilvēktirdzniecības problemātika pamatā tiek atvasināta no citu valstu pieredzes. Piemēram, lietuviešiem veiksmīgi izdodas atmaskot piespiešanu uz noziegumu pastrādāšanu. Un, ņemot vērā faktu, ka leišu mafija strādā arī Latvijā, nav pamata uzskatīt, ka tā nepaverdzina saviem mērķiem arī Latvijas iedzīvotājus. Kaut arī mūsu statistikā šis noziegums neparādās.

Līdzīgi ir ar darba verdzību. Reāli konstatēto gadījumu skaits niecīgs, taču Ārlietu ministrija šogad īstenos plašu sociālo kampaņu, skaidrojot Latvijas emigrantiem, kā nekļūt ārzemēs par darba vergiem. Būs filmiņas, bukleti - lidostās, ostās. Attiecībā uz darba verdzību āķis tāds pats kā pornoindustrijā. Upuris visai bieži sevi par upuri neuzskata, un tad arī sekmīgs kriminālprocess ar cietumā ieliktu vergturi ir faktiski neiespējams. Neatkarīgajai bija iespēja anonīmi aprunāties ar kādu šīs jomas apkarošanā vadošu Valsts policijas darbinieku. Jēdziens «cilvēktirdzniecība» publiskajā telpā tiek plaši izmantots, aprakstot visdažādākos noziegumus. Taču juridiski tos nav iespējams kvalificēt pēc Krimināllikuma 154.1 panta par cilvēku tirdzniecību. Ja upuris zina, uz ko pats parakstās, tā vairs nav cilvēktirdzniecība. Iesaistīšana prostitūcijā, nosūtīšana seksuālai izmantošanai, bet ne cilvēktirdzniecība. Un, kas attiecas uz darba verdzību, situācija esot pavisam īpatnēja.

Rūpes par tirgus aizsardzību

Rietumvalstīs katru austrumeiropieti, kas aizbrauc uz turieni strādāt par puscenu un vēl mazāk, sauc par vergu. Bet mūsu cilvēki aizbrauc uz Īriju, par pusotru tūkstoti mēnesī griež šampinjonus, guļ turpat sēņu pagrabā vai treilerī, grauž mēnešiem no vietas čipsus un ir laimīgi, ka var naudu uz mājām sūtīt, lai apmaksātu ātros kredītus. Kā vergi nejūtas un vērsties pret saviem sēņu darba devējiem atsakās. Un tieši tāpat arī Latvijā strādājošie ukraiņu celtnieki jūtas laimīgi par 500 eiro, kas vietējiem krieviem un latviešiem šķistu izsmiekls. Cita lieta, ka darba devēji mēdz ļaunprātīgi izmantot pārbaudes laiku. Cilvēkus mēnesi nostrādina, bet algu nemaksā. Vai tā ir cilvēktirdzniecība? Drīzāk prasta blēdība. Turklāt atņemtas pases un neizmaksāta alga bieži vien izrādās laulāto draudzeņu pirksts. Pazaudēs, nodzers - tāpēc labāk, lai darba devējs nemaz nedod. Situācijas esot ļoti dažādas, un dažādu valstu tiesībsargājošo iestāžu vidū nav vienotas izpratnes par jēdziena «darba verdzība» skaidrojumu.

Viens gadījums Latvijā gan pērn bijis tāds, ka šaubu nekādu. Noziedzīga grupa Jelgavas apkaimē ekspluatēja vietējos alkoholiķus un bezpajumtniekus. Uzturēja ieslodzījumā ar kārtējo ļergas devu pie dzīvības, lai atņemtu viņiem pensijas un pabalstus. Tā patiešām bija verdzība. Tikai vergi bija tādā kondīcijā, ka lāgā neapzinājās savu stāvokli.

***

Krimināllikums

154.2 pants. Cilvēku tirdzniecības jēdziens

(1) Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.

(3) Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.

(4) Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai.