"Latvijas dzelzceļš" finansiāli stabils

© F64

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) pagājušajā gadā pielāgojusi savu darbību kravu un naudas apgrozījuma samazinājumam.

LDz pērnais neto apgrozījums naudā bijis 180,2 miljoni eiro. No 2016. gada rādītāja tas atpaliek par 12,4 miljoniem eiro jeb 6,4%. Apgrozījuma samazinājums procentos ir mazāks nekā -8,4% kravu apgrozījumam, ko nosaka Krievijas konsekventā politika pārvietot kravas uz savām ostām. LDz atliek pielāgoties šai situācijai. Piemēram, kravu apjoma samazinājums tonnkilometros samazinājies tikai par 5,4%, jo vairāk pārvadājumu veikti garākus ceļa gabalus no Latvijas austrumu robežas līdz Ventspils vai Liepājas ostām. Tranzīta aizvietošanā ar vietējo resursu apsaimniekošanu ietilpst arī dzelzceļa pasažieru skaita pieaugums kaut par pusotru procentu līdz 17,5 miljoniem 2017. gadā. To panācis cits valsts uzņēmums Pasažieru vilciens, izmantojot LDz uzturētās sliedes un pārējo dzelzceļa infrastruktūru.



Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais