Lēmums par vīzu atteikumu studēt gribošiem Kamerūnas iedzīvotājiem pieņemts "visaugstākajā mērā atbildīgi un pamatoti", uzskata Ārlietu ministrija (ĀM).
LTV1 ziņu raidījums "Panorāma" vakar vēstīja, ka Latvijas vēstniecība Maskavā nav izsniegusi Latvijas vīzu vairākiem Kamerūnas iedzīvotājiem, kuri vēlējās studēt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un bija jau uzņemti šajā izglītības iestādē.
ĀM Preses un informācijas nodaļā aģentūrai LETA šodien norādīja, ka "ĀM ar pilnu atbildības sajūtu apliecina, ka attiecībā uz konkrētajiem Kamerūnas pilsoņiem lēmumi ir pieņemti visaugstākajā mērā atbildīgi un pamatoti".
Ministrija arī atgādina, ka tai nav pienākuma izskaidrot sava lēmuma iemeslus. ĀM norāda, ka konsulārā dienesta uzdevums, izskatot vīzu pieteikumus, ir nodrošināt "vispusīgu un objektīvu apstākļu izvērtēšanu, lai konstatētu, vai vīzu pieprasošo personu deklarētie ieceļošanas mērķi atbilst patiesajiem".
Tāpat ministrija skaidro, ka vīzu režīma mērķis ir ierobežot nelegālās imigrācijas riskus, tādēļ Šengenas normatīvi paredz, ka vīzu pieprasītājiem vismaz vienu reizi vīzas pieprasīšanas procesā, proti, vēl pirms robežas šķērsošanas, ir jāierodas personīgi tajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kas izskata vīzas pieprasījumu. Turklāt īpaši stingri šis princips tiek piemērots attiecībā uz to valstu pilsoņiem, kas rada pastiprinātu terorisma vai nelegālās migrācijas risku.
"Latvija, atrodoties Šengenas telpā, ir atbildīga ne vien par savām robežām, bet arī par partnervalstu drošību," uzsver ĀM.
ĀM apliecina, ka tā visdažādākajos līmeņos un sadarbības forumos uztur regulāru sadarbību gan ar Latvijas augstskolām, kuras nodarbojas ar studentu piesaisti no ārvalstīm, gan ar citām valsts iestādēm, kuru kompetencē ir migrācijas jautājumu risināšana.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) šovakar LTV1 raidījumā "100.pants" norādīja, ka Latvijai ir jāpievērš uzmanība savas eksportspējas palielināšanai caur augstākās izglītības sistēmu, līdz ar to rūpīgi jāizvērtē studēt gribētāju iesniegtie diplomi, kas raisa aizdomas. Ministre gan atzina, ka līdz šim Latvijā nav konstatēti gadījumi, kad ārvalstu studenti kļuvuši par nelegāliem imigrantiem.
LETA jau ziņoja, ka "Panorāma" iepriekš vēstīja, ka Kamerūnas iedzīvotāji dokumentus inženierzinātņu studēšanai RTU sākuši kārtot jau pirms astoņiem mēnešiem. Kad saņemts RTU apliecinājums par uzņemšanu augstskolā, kā arī Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atļauja, kamerūnieši devās uz Latvijas vēstniecību Maskavā, lai saņemtu vīzas iebraukšanai Latvijā.
Tomēr vīzas kamerūniešiem nav izsniegtas, kā arī neesot sniegti nekādi paskaidrojumi, Kamerūnas iedzīvotāji stāstīja "Panorāmai". Tika pieļauts, ka vīzu neizsniegšanas iemesls varētu būt kamerūniešu vājās angļu valodas zināšanas, kas neesot pietiekamas studijām.
Lai noskaidrotu radušos situāciju, uz Maskavu devies RTU Ārvalstu studentu departamenta direktors Igors Tipāns. Viņš veic pārrunas ar katru no kamerūniešiem, lai pārbaudītu viņu valodas zināšanas.
"Piekrītu, ka studiju vīza varbūt arī nav jāizsniedz katram studēt gribētājam no ārvalstīm. Tomēr šo procesu vajadzētu padarīt civilizētāku, lai cilvēkiem nav jāmēro garais ceļš no Kamerūnas uz Maskavu un tad bez rezultāta jāatgriežas mājās," Tipāns sacīja "Panorāmai".
Kamerūnas iedzīvotāji jau samaksājuši RTU kasē mācību maksu par pirmo studiju gadu un uzturēšanās naudu 7500 ASV dolāru (4300 latu) apjomā katrs.