Latvenergo koncerns ar savu saimniecisko darbību pērn nopelnījis 173 miljonus eiro, no kuriem dividenžu veidā valsts budžetā varētu nonākt aptuveni 94 miljoni eiro. Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) rosinājumu atlikušo summu – 79 miljonus eiro – novirzīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) fiksētās maksas mazināšanai atbalsta tikai daļa politiķu.
AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs 2017. gadu vērtē kā vienu no veiksmīgākajiem koncerna darbībā pēdējos gados. Ieņēmumi, kas pērn bija 925,6 miljoni eiro, gan nav būtiski mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt pelņa no saimnieciskās darbības pieaugusi par 43,3 miljoniem eiro jeb 34 procentiem.
Kompānijas sniegtajā informācijā Nasdaq Riga biržai norādīts, ka Latvenergo peļņa pērn sasniegusi 322,191 miljonu eiro. Latvenergo finanšu direktors Guntars Baļčūns skaidro, ka šajā summā ir ietverts nodokļu reformas rezultātā reversētais atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis 149,1 miljons eiro. «Tas ir vienreizējs pasākums, kas izriet no nodokļu reformas, un Latvenergo nav vienīgais uzņēmums, kura gada pārskatos šogad parādīsies ailīte ar šādu ierakstu,» uzsver G. Baļčūns. Latvenergo koncerna EBITDA pārskata gadā ir palielinājusies par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Savukārt šajā summā ir ietverta vienreizējā Rīgas TEC jaudas maksājumu kompensācija.
Ražīgs gads
Pretēji lauksaimniekiem, kuriem pagājušā gada lietavas nodarīja ne mazums posta, HES īpašniekiem laika apstākļi bija veiksmīgi. A. Žīgurs atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem - 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā ir pieaudzis par 74%, ko veicināja lielāka ūdens pietece Daugavā. Pēc Latvenergo aplēsēm, elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES pērn bija lielākā kopš 1998. gada un trešā lielākā kopš 1966. gada. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā 2016. gadā.
Latvenergo pērn veicās arī ar elektrības tirdzniecību, un ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. 2017. gadā mazumtirdzniecības klientiem Baltijā kopumā pārdoti 6,9 TWh elektroenerģijas: Latvijā - 4,6 TWh, Lietuvā - 1,3 TWh un Igaunijā - 1 TWh.
Latvenergo sekmīgi iekļāvās arī pērn Latvijā atvērtajā dabasgāzes tirgū, uzsākot dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Latvijā un Igaunijā. 2017. gadā Latvenergo noslēgto dabasgāzes tirdzniecības darījumu apjoms līdzinās 36% no Latvijas gāzes patēriņa, gāzi iegādājoties brīvajā tirgū un realizējot klientiem Latvijā un Igaunijā.
Tāpat Latvenergo koncerns pērn investējis 243,8 miljonus eiro, kas ir par 43,1 miljoniem eiro jeb 21% vairāk nekā 2016. gadā.
Sadales tīklā mazāk pārtraukumu
Līdz ar Latvenergo koncernu savu nerevidēto saīsināto finanšu pārskatu publiskojusi arī AS Sadales tīkls - elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura vienīgais īpašnieks ir valstij piederošā energokompānija Latvenergo.
Sadales tīkla ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieauguši par 3%, savukārt sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi, kas veido 93% no kopējiem ieņēmumiem, 2017. gadā pieauga par 11,9 miljoniem eiro vai 4,1%. Pieaugumu ietekmējušas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas, kas stājās spēkā 2016. gada 1. augustā, paredzot tarifu diferencēšanu fiksētajā un mainīgajā daļā.
Peļņa, kas gūta ikgadējās saimnieciskās darbības rezultātā, pērn bijusi 21,7 miljoni eiro. Taču atbilstoši Latvijas Republikas realizētajai nodokļu reformai un normatīvo aktu izmaiņām arī Sadales tīkla pārskatā parādās atliktā nodokļa saistības, tādējādi palielinot uzņēmuma 2017. gada peļņu par 102,5 miljoniem eiro.
Sadales tīkls uzsver, ka pērn kopējais sistēmas vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilgums samazināts par 25 minūtēm vai 9%. Savukārt sistēmas vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukumu skaits 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, bija par 10% mazāks.
Politiķiem nav vienprātības
No gūtās peļņas atbilstoši likumam Par vidēja termiņa budžetu 2018., 2019., 2020. gadam Latvenergo valsts budžetā maksājamo dividenžu paredzamais apjoms šogad varētu būt 94,2 miljoni eiro. A. Ašeradens uzskata, ka valstij piederošu uzņēmumu peļņa ir simtprocentīgi jāiegulda valsts un visas sabiedrības interesēs. Tāpēc, viņaprāt, 78,9 miljoni eiro, kas paliktu pēc dividenžu izmaksas, ir jānovirza OIK izmaksu segšanai, konkrēti - OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem. Šo ierosinājumu atbalsta Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, savukārt Zaļo un zemnieku savienība, pirms izlemt, vai šī ideja ir atbalstāma, šo priekšlikumu izvērtēs, ziņo LETA.
Saskaņa savukārt norāda, ka tā vietā, lai ķertos pie reālas OIK sloga samazināšanas, īstenojot atbilstošu rūpīgu OIK nozares pārraudzību un sakārtošanu, Ekonomikas ministrija (EM) gatavojas piedāvāt šo slogu kompensēt, OIK saņēmējiem samaksājot teju 80 miljonus eiro no Latvenergo peļņas. Tas faktiski tas nozīmējot, ka EM piedāvā OIK slogu segt uz nodokļu maksātāju rēķina.